auss bungdobuma un dzirdes kanāla gļotādas iekaisums. VIDUSAUSS IEKAISUMS var būt akūts vai hronisks. Akūts &Delta parasti sākas, inf..i iekļūstot vidusausī pa dzirdes kanālu no deguna dobuma vai deguna blakusdobumiem (sakarā ar aizdegunes iekaisumu). bet inf. slimības gadījumā (gripa, skarlatīna) arī ar asinīm. Ar VIDUSAUSS IEKAISUMS biežāk slimo bērni. Tā attīstību sekmē iesnas vai adenoīdi. Akūta VIDUSAUSS IEKAISUMS gaita var būt dažāda. Vieglos gadījumos ir sāpes ausīs un pasliktināta dzirde, smagos — paaugstināta t°, vidusauss sastruto, un strutas izlaužas uz āru caur bungplēvīti. Ja ieros. ir vīruss, atdalījumi no auss var būt asiņaini (visbiežāk sakarā ar gripas inf. Sāpes var būt ļoti stipras, durošas un pulsējošas; tās samazinās, līdzko auss sāk strutot. Akūts VIDUSAUSS IEKAISUMS turpinās ne ilgāk par 3—4 ned. Biežākās komplikācijas — deniņu kaula aizauss paugura iekaisums (mastoidīts), iekšējās auss iekaisums (labirintīts). Ja akūto VIDUSAUSS IEKAISUMS laikus sāk ārstēt, cilv. pilnīgi izveseļojas un dzirde atjaunojas. Hronisks VIDUSAUSS IEKAISUMS var rasties, ja slimnieks neievēro ārsta norādījumus, ja organisms novājināts vai degunā un aizdegunē ir hron. inf. perēkļi, kā arī tad, ja mikrobi ir ļoti virulenti un medikamenti uz tiem neiedarbojas. Hroniskam VIDUSAUSS IEKAISUMS raksturīgs pastāvīgs bungplēvītes bojājums, regulāra vai periodiska auss strutošana, traucēta dzirde. Ja process skar kaulu, iekaisums var izplatīties uz iekšējo ausi, asinsvadiem, smadzenēm un to apvalkiem. Komplikāciju pazīmes — galvassāpes, augsta t, drebuļi, reibonis; atdalījumi no auss nepatīkami ož. VIDUSAUSS IEKAISUMS ārstē ar antibiotikām, ausu pilieniem, ziedēm, iepūderēšanu. Ja izveidojušās komplikācijas, ārstē ķirurģiski.