sporta veids un aktīvās atpūtas līdz. (vizināšanās, ekskursijas, tūrisms); to izmanto ari ārstn. fizkultūrā. Atkarībā no laivas iekārtojuma un airētāja darbības izšķir divus galvenos Airēšana veidus: 1) Airēšana laivās ar duļļos ievietotiem airiem (parastās, glābšanas, tūrisma, akadēmiskās laivas) un 2) Airēšana laivās bez duļļiem (smailītes, kanoe). Jebkurš Airēšana veids labvēlīgi ietekmē cilv, fiz. attīstību, jo ūdens pretestības pārvarēšanai nepieciešams daudzu muskuļu grupu darbs. Uzlabojas arī asinsrite, palielinās plaušu vitālā kapacitāte (ilgstošā treniņā tā var sasniegt 7 1 un vairāk), Vēja un saules iedarbība veicina norūdīšanos. Organisma slodze atkarīga no Airēšana ātruma un ilguma. Lēna, mierīga A ieteicama pat vecākiem cilv. kā labs aktīvās atpūtas un veselības nostiprināšanas līdz. Sporta airēšanā, sacensībās un treniņos maksimālas piepūles laikā organisma skābekļa patēriņš pārsniedz skābekļa uzņemšanu. Sistemātiskus treniņus sp. airēšanā ieteicams sākt 13—14 g. vecumā. Airētājam obligāti jāprot peldēt. Airējot laivās ar duļļos ievietotiem airiem, sevišķi nodarbināti ir muguras muskuļi, tāpēc šajā apvidū rodas pastiprināta svīšana. Pretvējā mugura strauji atdziest un var rasties nervu pinumu (jostas, krustu) iekaisums, tāpēc nepieciešams atbilstošs apģērbs. Lai norūdītu delnu ādu un novērstu tulznu rašanos, Airēšana slodze jāpalielina pakāpeniski un airējot jāizvairās no delnu saslapināšanas. Kanoe airēšanā sakarā ar vienpusēju muskuļu darbību var rasties mugurkaula un plecu joslas deformācija, bet ilgstoša balstīšanās uz viena ceļa var radīt ceļa locītavas traumu. Tāpēc treniņos pārmaiņus jānoslogo abas ķermeņa puses.