sistemātiski vingrinājumi, kuru mērķis ir palielināt vai saglabāt garīgās un fiz. darbaspējas, uzlabot un attīstīt dažādu orgānu sistēmu funkcijas, palielināt izturību pret dažādiem ārējās vides faktoriem, kā arī organisma iekšējās vides spējas pielāgoties ārējo faktoru pārmaiņām.
treniņam ir liela praktiska nozīme cilv. dzīvē. TRENIŅŠ palīdz bērnam iegūt pirmās kustību iemaņas; to plaši izmanto jebkurā specialitātē — gan darba paņēmienu apmācībā, gan darba procesa pilnveidošanā. TRENIŅŠ ir norūdīšanās, fizkultūras nodarbību, ārstn. fizkultūras, sporta, aklimatizācijas, adaptācijas pamatā.
Galvenais treniņā ir kāda noteikta garīgā vai fiz. darba veida, ārējās vai iekšējās vides faktora, fiz. vingrinājumu vairākkārtēja iedarbība uz organismu. TRENIŅŠ ietekme uz organismu ir daudzpusīga. Pārmaiņas, ko rada regulārs TRENIŅŠ, ir atkarīgas no kustību veida, intensitātes un ilguma. Dažas pārmaiņas rodas tūlīt (paātrinās sirdsdarbība, padziļinās elpošana, pastiprinās vielmaiņa). citas pakāpeniski (palielinās kaulu izturība, kā arī muskuļu spēks, notiek skābekļa labāka izmantošana utt.). Sistemātiski fiz. vingrinājumi samazina arī liekos tauku krājumus, kas ierobežo muskuļu vai pat atsevišķu ķermeņa daļu kustības un palielina asinsrites sistēmas slodzi.
Svarīga nozīme organisma funkcionālo spēju palielināšanā ir cns spējai veidot nosacījuma refleksus. treniņos radušies nosacījuma refleksi veicina kustību iemaņu iegūšanu, uzlabo asinsrites, elpošanas, izvadorgānu sistēmas darbu, tāpēc nogurums nerodas tik drīz. Trenēts cilv. salīdzinājumā ar netrenētu veic to pašu darbu ar daudz mazāku enerģijas patēriņu, tam izstrādājas optimālas darba kustības un piemērots darba ritms. Garīga darba darītājiem fiz. TRENIŅŠ nepieciešams visu mūžu, jo regulāras muskuļu kustības novērš deģeneratīvo procesu priekšlaicīgu rašanos, it īpaši asinsrites sistēmā.
sporta treniņš — specializēts fiz. audzināšanas process, kura mērķis ir labāku sporta rezultātu sasniegšana; tas ir komplicēts funkcionālo, morfoloģisko un psihol. pārmaiņu komplekss, kas nodrošina sportista organisma potenciālo spēju un trenētības augstu līmeni. sporta TRENIŅŠ uzdevumi: veselības nostiprināšana, iekšējo orgānu un organisma sistēmu funkcionālo spēju paplašināšana un pilnveidošana, svarīgāko fiz. un morālo īpašību attīstīšana, sporta tehnikas un taktikas apgūšana. sporta TRENIŅŠ sistēmai jābūt racionālai. Kļūdas fiz. slodzes dozēšanā un metodikā var nelabvēlīgi ietekmēt sportista trenētību un veselību (↑ pārtrenēšanās).
sporta TRENIŅŠ ietekmē organismā notiek lielas pārmaiņas. Palielinās kaulu meh. izturība un elastīgums, pieaug muskuļu masa, apjoms un kapilāru daudzums, palielinās arī muskuļu ierosināmība un reaktivitāte. asinīs palielinās skābekļa daudzums. pulss kļūst retāks, sistoliskais spiediens pazeminās, sirds muskulatūra hipertrofējas. plaušu tilpums un ventilācija palielinās. cns palielinās ierosas un kavēšanas procesu kustīgums, attīstās spēja precīzāk reaģēt uz kairinājumu, izveidojas stabils dinamiskais stereotips. Palielinās arī analizatoru jutīgums.
sporta TRENIŅŠ pamatā ir specifiski principi: virzība uz augstākiem sasniegumiem, TRENIŅŠ procesa nepārtrauktība, maksimāla un pakāpeniska prasību palielināšana u.c. Visaugstākajai sportista trenētības pakāpei (t.s. sportiskajai formai) raksturīga visa organisma psihisko, motorisko un veģetatīvo funkciju augstas integrācijas (saliedētības) pakāpe, lielas darbaspējas, labi un stabili sporta rezultāti. sportista sagatavošana ir daudzveidīgs un sarežģīts process, tāpēc sporta TRENIŅŠ ietilpst fiz., tehniskā, taktiskā, morālā un teorētiskā sagatavošana.
Vispārējās un speciālās fiz. sagatavošanas nolūkā sporta TRENIŅŠ izmanto dažādus līdzekļus, galvenais — izraudzītā sporta veida vingrinājumi. sporta TRENIŅŠ metodes un organizācijas formas ir dažādas. sporta TRENIŅŠ gada ciklam ir 3 periodi: sagatavošanas, sacensību un pārejas periods. To saturs un struktūra mainās atkarībā no sporta veida īpatnībām, sportista kvalifikācijas, sportiskās formas, sporta TRENIŅŠ etapa, sporta kalendāra, sezonas klimatiskajiem nosacījumiem. sporta TRENIŅŠ laikā sistemātiski jāizdara pedagoģiski un ārstn. novērojumi, medicīniskā kontrole un paškontrole; jāievēro arī fiziskās kultūras un sporta higiēna.
treniņam ir liela praktiska nozīme cilv. dzīvē. TRENIŅŠ palīdz bērnam iegūt pirmās kustību iemaņas; to plaši izmanto jebkurā specialitātē — gan darba paņēmienu apmācībā, gan darba procesa pilnveidošanā. TRENIŅŠ ir norūdīšanās, fizkultūras nodarbību, ārstn. fizkultūras, sporta, aklimatizācijas, adaptācijas pamatā.
Galvenais treniņā ir kāda noteikta garīgā vai fiz. darba veida, ārējās vai iekšējās vides faktora, fiz. vingrinājumu vairākkārtēja iedarbība uz organismu. TRENIŅŠ ietekme uz organismu ir daudzpusīga. Pārmaiņas, ko rada regulārs TRENIŅŠ, ir atkarīgas no kustību veida, intensitātes un ilguma. Dažas pārmaiņas rodas tūlīt (paātrinās sirdsdarbība, padziļinās elpošana, pastiprinās vielmaiņa). citas pakāpeniski (palielinās kaulu izturība, kā arī muskuļu spēks, notiek skābekļa labāka izmantošana utt.). Sistemātiski fiz. vingrinājumi samazina arī liekos tauku krājumus, kas ierobežo muskuļu vai pat atsevišķu ķermeņa daļu kustības un palielina asinsrites sistēmas slodzi.
Svarīga nozīme organisma funkcionālo spēju palielināšanā ir cns spējai veidot nosacījuma refleksus. treniņos radušies nosacījuma refleksi veicina kustību iemaņu iegūšanu, uzlabo asinsrites, elpošanas, izvadorgānu sistēmas darbu, tāpēc nogurums nerodas tik drīz. Trenēts cilv. salīdzinājumā ar netrenētu veic to pašu darbu ar daudz mazāku enerģijas patēriņu, tam izstrādājas optimālas darba kustības un piemērots darba ritms. Garīga darba darītājiem fiz. TRENIŅŠ nepieciešams visu mūžu, jo regulāras muskuļu kustības novērš deģeneratīvo procesu priekšlaicīgu rašanos, it īpaši asinsrites sistēmā.
sporta treniņš — specializēts fiz. audzināšanas process, kura mērķis ir labāku sporta rezultātu sasniegšana; tas ir komplicēts funkcionālo, morfoloģisko un psihol. pārmaiņu komplekss, kas nodrošina sportista organisma potenciālo spēju un trenētības augstu līmeni. sporta TRENIŅŠ uzdevumi: veselības nostiprināšana, iekšējo orgānu un organisma sistēmu funkcionālo spēju paplašināšana un pilnveidošana, svarīgāko fiz. un morālo īpašību attīstīšana, sporta tehnikas un taktikas apgūšana. sporta TRENIŅŠ sistēmai jābūt racionālai. Kļūdas fiz. slodzes dozēšanā un metodikā var nelabvēlīgi ietekmēt sportista trenētību un veselību (↑ pārtrenēšanās).
sporta TRENIŅŠ ietekmē organismā notiek lielas pārmaiņas. Palielinās kaulu meh. izturība un elastīgums, pieaug muskuļu masa, apjoms un kapilāru daudzums, palielinās arī muskuļu ierosināmība un reaktivitāte. asinīs palielinās skābekļa daudzums. pulss kļūst retāks, sistoliskais spiediens pazeminās, sirds muskulatūra hipertrofējas. plaušu tilpums un ventilācija palielinās. cns palielinās ierosas un kavēšanas procesu kustīgums, attīstās spēja precīzāk reaģēt uz kairinājumu, izveidojas stabils dinamiskais stereotips. Palielinās arī analizatoru jutīgums.
sporta TRENIŅŠ pamatā ir specifiski principi: virzība uz augstākiem sasniegumiem, TRENIŅŠ procesa nepārtrauktība, maksimāla un pakāpeniska prasību palielināšana u.c. Visaugstākajai sportista trenētības pakāpei (t.s. sportiskajai formai) raksturīga visa organisma psihisko, motorisko un veģetatīvo funkciju augstas integrācijas (saliedētības) pakāpe, lielas darbaspējas, labi un stabili sporta rezultāti. sportista sagatavošana ir daudzveidīgs un sarežģīts process, tāpēc sporta TRENIŅŠ ietilpst fiz., tehniskā, taktiskā, morālā un teorētiskā sagatavošana.
Vispārējās un speciālās fiz. sagatavošanas nolūkā sporta TRENIŅŠ izmanto dažādus līdzekļus, galvenais — izraudzītā sporta veida vingrinājumi. sporta TRENIŅŠ metodes un organizācijas formas ir dažādas. sporta TRENIŅŠ gada ciklam ir 3 periodi: sagatavošanas, sacensību un pārejas periods. To saturs un struktūra mainās atkarībā no sporta veida īpatnībām, sportista kvalifikācijas, sportiskās formas, sporta TRENIŅŠ etapa, sporta kalendāra, sezonas klimatiskajiem nosacījumiem. sporta TRENIŅŠ laikā sistemātiski jāizdara pedagoģiski un ārstn. novērojumi, medicīniskā kontrole un paškontrole; jāievēro arī fiziskās kultūras un sporta higiēna.
Komentāri: 0 no 0