sporta veids. PELDĒŠANA organismu norūda, labvēlīgi ietekmē visu tā sistēmu darbību. Odens spiediens uz ādu, daudzu muskuļu grupu darbība sekmē asins pieplūšanu sirdij. Asinsriti pozitīvi ietekmē arī ritmiskās roku un kāju kustības un pareizs elpošanas ritms. Regulāras un ilggadējas nodarbības peldēšanā rada lielas pārmaiņas sirdsdarbībā: pieaug sirds izmēri un minūtes tilpums, stipri palielinās sirds muskulatūras spēks. PELDĒŠANA labvēlīgi ietekmē arī elpošanas orgānus, jo elpošana PELDĒŠANA laikā ir ritmiska, dziļa un saskaņota ar roku un kāju kustībām. PELDĒŠANA attīsta krūškurvja elastīgumu, palielina plaušu vit..o kapacitāti (gaisa tilpums, ko var izelpot pēc maksimālas ieelpas) — līdz 5000—5700 ml sievietēm un 6500—7000 ml vīriešiem. Enerģijas patēriņš (un ar to saistītā gāzu apmaiņa), kas nepieciešams ķermeņa noturēšanai uz ūdens, vairākkārt pārsniedz enerģijas patēriņu miera stāvoklī. Enerģijas patēriņš atkarīgs no ūdens t°, ūdens virsmas (viļņiem), straumes ātruma, PELDĒŠANA ātruma un stila, distances garuma, peldētprasmes, tērpa. Bērnus var sākt apmācīt no 5—6 g. vecuma (speciāli iekārtotos peldbaseinos apmācību var sākt agrāk). Speciālo sagatavošanu sp. peldēšanā var sākt 9—-10 g. vecumā, bet sistemātiskus treniņus — no 11—12 g. vecuma. Ar PELDĒŠANA ieteicams nodarboties arī visu pārējo sp. veidu pārstāvjiem. Pirms sāk regulāri nodarboties ar PELDĒŠANA, jākonsultējas ar ārstu.