viens no sporta pamatveidiem. VIEGLATLĒTIKA pamatā ir cilv. dabiskās kustības — iešana, skriešana, lēkšana. VIEGLATLĒTIKA disciplīnas ir soļošana, skriešana, lēkšana (tāllēkšana, augstlēkšana u.c), mešana (šķēpa, diska, granātas mešana u.c). Vieglatlētikā ietilpst arī daudzcīņa — VIEGLATLĒTIKA disciplīnu kompleksi. VIEGLATLĒTIKA ir iekļauta GDA kompleksā, jo tā attīsta un izkopj organisma galv. fiz. īpašības. Vislabvēlīgāk organismu ietekmē skriešana un soļošana — tās veicina muskuļu attīstību, uzlabo elpošanu un asinsriti. Soļošana attīsta izturību. Skriešana atkarībā no tempa un distances garuma attīsta ātrumu vai izturību. Lēkšana attīsta spēku un ātrumu, bet mešana — arī veiklību un kustību precizitāti. Mešana stiprina visus ķermeņa muskuļus, it sevišķi roku, vēdera un muguras muskuļus. Tā kā vieglatlētikā ietilpst ļoti dažādi fiz. vingrinājumu veidi, kurus var veikt jebkuros apstākļos, tā ieteicama dažāda vecuma cilvēkiem. Sistemātiskus treniņus vieglatlētikā var sākt 9—12 g. vecumā. Traumu un noberzumu profilakse: pareiza treniņu metodika, piemērots tērps un apavi.