speciālas celtnes fiz. kultūras un sp. treniņu nodarbībām un sacensībām. SPORTA BŪVES ir atklātas — sp. spēļu laukumi, stadioni, atklāti peldbaseini, treki, tramplīni u.c. — un slēgtas — sp. zāles, sp. pilis, slēgti baseini un treki, manēžas u.c. Tās ceļ sp. vajadzībām kā atsevišķas celtnes vai arī iekļauj kultūras un atpūtas parku, klubu, dzīvojamo rajonu, mācību iestāžu, uzņēmumu, kolhozu un padomju saimniecību kopīgajā celtniecībā. SPORTA BŪVES skaita palielināšanās ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem fiz. kultūras attīstībai. To ierīkošana paredzēta oficiālajās apdzīvoto vietu celtniecības normās un noteikumos. SPORTA BŪVES jāatbilst ne tikai sp. tehniskajām un tehnoloģiskajām, bet arī san. hig. prasībām, lai fiz. kultūras un sp. nodarbības notiktu tādos ārējās vides apstākļos, kas sekmētu veselības uzlabošanos. San. hig. prasības reglamentē PSRS Veselības aizsardzības ministrijas noteikumi par SPORTA BŪVES ekspluatāciju. San. uzraudzību veic sp. ārsti, kā arī san. epid. stacijas darbinieki. SPORTA BŪVES izvieto pēc iespējas tālāk no braucamajiem ceļiem, rūpnīcām, lopu fermām u.c, ievērojot valdošo vēju virzienu un atmosfēras piesārņošanas iespējamību. Sp. spēļu laukumiem un vieglatlētikas nodarbību vietām jāizraugās tāda teritorija, kur ūdens labi uzsūcas un var tikt viegli novadīts, tās segumam jābūt elastīgam, lai nerastos putekļi. Lai izvairītos no traumām, skatītāju soli, barjeras u.c. jānovieto ne tuvāk par 1,5—3 m no laukuma robežām, jāizveido t.s. drošības zona. Lēkšanas bedrēm jābūt līdzenām, uzirdinātām un nosegtām ar vajadzīgā rupjuma materiālu — rupju upes granti vai sintētisku materiālu; tās nedrīkst pildīt ar zāģu skaidām. Vesera un diska mešanas vietām, gorodku un hokeja laukumiem obligāti jāierīko aizsargrežģi. Sp. laukumi katru dienu jātīra, jākopj un 30—40 min. pirms nodarbībām jāaplaista ar ūdeni. Slidotavu ledus virsmai jābūt gludai, bez plaisām un bedrēm, ledus biezumam jābūt vismaz 5—6 cm; ezerus, upes un dīķus drīkst izmantot slidošanai tikai tad, ja ledus biezums sasniedz 16—18 cm. Masu slidotavas ierīko, paredzot vienam slidotājam vismaz 10 m2 lielu ledus virsmu. Slidošanu organizē tikai vienā — pulksteņa rādītāja kustībai pretējā virzienā. Ledus virsmai jābūt vienmērīgi apgaismotai (apgaismojumam jābūt ne mazākam par 50 luksiem, bet hokejā — ne mazākam par 100 luksiem). Dažādiem sp. veidiem atbilst noteikts sp. zāles lielums. Universālas sp. zāles izmēri ir 18X36 m vai 24X36 m. Zāles augstums parasti ir 5—9 m, bet var būt lielāks. Zāles sienām jābūt gludām, bez izvirzījumiem; apsildes ierīces jāiekārto nišās. Sienas 1,75 m augstumā no grīdas krāso ar eļļas krāsu, lai tās būtu viegli mazgājamas. Grīdas parasti liek no šauriem koka dēļiem. Vislabākā apkures sistēma ir apsildīšana ar ūdeni. Telpu t ziemā jābūt 14—15°. Obligāta ir sp. nodarbību telpu vēdināšana pirms un pēc nodarbībām, kā arī nodarbību pārtraukumos. Visefektīvākā ir pieplūdesvelkmes ventilācija, kas ierīkota tā, lai gaisa apmaiņa uz 1 cilv. būtu 80 m3/st. Lielajās sp. zālēs un manēžās nepieciešamo mikroklimatu panāk ar gaisa kondicionēšanas ierīcēm. Sp. zālēs ieteicams abpusējs dabisks apgaismojums, gaismas koeficients (gaismu caurlaidošo virsmu attiecība pret grīdas laukumu) nedrīkst būt mazāka par 1:6. Grīdas virsmas mākslīgais apgaismojums treniņa nodarbībās nedrīkst būt mazāks par 100 luksiem, bet sacensībās tam jābūt ne mazākam par 150 luksiem, turklāt apgaismojumam jābūt vienmērīgam. Sp. zālē jāizvieto tikai nodarbībām nepieciešamā iekārta un inventārs. Nodarbībām nevajadzīgā iekārta un inventārs jāglabā noliktavā. Ieiet zālē drīkst tikai sp. tērpā un sp. apavos. Zāle jātīra 1—2 reizes dienā, bet sp. inventārs — 2—3 reizes dienā. Vingrošanas paklāji jātīra ar putekļu sūcēju ne retāk kā reizi nedēļā. Slēgtajā peldbaseinā ūdens t peldēšanai vēlama 22—23°, bet daiļlēkšanai — 27—28°. SPORTA BŪVES palīgtelpas (ģērbtuves, atpūtas istabas, bufetes, dušas telpas, tualetes) ierīko saskaņā ar oficiālajām celtniecības un san. normām.