BĒRNA UZTURS
Normālai bērna fiz. un garīgajai attīstībai nepieciešams pilnvērtīgs uzturs, kas veicina bērna augšanu, palielina aktivitāti un mazina uzņēmību pret slimībām.
Lai BĒRNA UZTURS būtu pilnvērtīgs, jāievēro šādi noteikumi:
1) uzturā jābūt pietiekamam daudzumam olbv., tauku, ogļhidrātu, minerālvielu, vit. un ūdens;
2) uzturam jābūt daudzveidīgam, tajā jāietilpst dzīvnieku un augu izcelsmes produktiem: pienam, gaļai, zivīm, olām, maizei, putraimiem, dārzeņiem, augļiem utt.;
3) uzturam jābūt labas kvalitātes, tajā nedrīkst atrasties kaitīgi piejaukumi un slimību ieros-i;
4) uztura enerģētiskajai vērtībai un apjomam jābūt pietiekamam, lai tiktu segts organisma enerģijas patēriņš un rastos sāta sajūta;
5) dienas uztura daudzums pareizi jāsadala pa ēdienreizēm, turklāt vienmēr jāēd vienā un tajā pašā laikā. 1. gadā galvenais bērna uzturlīdzeklis ir mātes piens (↑ zīdaiņa ēdināšana).
Pirmā pusgada beigās bērns sāk ēst arī īpaši gatavotus ēdienus. BĒRNA UZTURS kvalitatīvi jāatšķiras no pieaugušo uztura, jo bērna organisms vēl nav pilnīgi izveidots un turpinās tā attīstība: bērns aug garumā, palielinās viņa ķermeņa masa, veidojas orgānu sistēmas, attīstās muskulatūra, pārskaņojas iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbība utt. Minēto pārmaiņu norisei nepieciešama daudz intensīvāka vielmaiņa nekā pieaugušo organismā. Tāpēc bērnam uz katru kilogramu ķermeņa masas jāsaņem vairāk olbv., tauku un ogļhidrātu nekā pieaugušajam, kā arī nepieciešama lielāka uztura dažādība. Tomēr jāatceras, ka bērnībā, sevišķi līdz 4 g. vecumam, vielmaiņas regulācijas nestabilitātes dēļ pastāv pastiprināts jutīgums pret ārējās vides faktoriem un īpaši pret dažādiem uzturlīdzekļiem. Tāpēc BĒRNA UZTURS jāizvēlas ļoti uzmanīgi.
BĒRNA UZTURS nedrīkst būt daudz kairinošu vielu, piem., piparu, lauru lapu, marinētu dārzeņu, šokolādes u.c. Smagus traucējumus bērnam bieži izraisa trekna gaļa (cūkas, aitas, pīles, zoss gaļa). kūkas, desas, žāvētas zivis u.c. Alkoholiskie dzērieni jau nelielās devās parasti rada bērna organisma saindēšanos.
Aptuvenais diennaktī patērētais uztura daudzums mazbērna un pirmsskolas periodā ir 1000—1800 g, skolas periodā — 2100—2700 g (↑ 1. tab.) Olbaltumvielas ir visu šūnu un organisma audu uzbūves pamats. Nepietiekams olbv. daudzums uzturā kavē bērna augšanu un attīstību, pamazina pretestību slimībām. Arī pārmērīga olbv. lietošana nelabvēlīgi ietekmē vielmaiņu un mazina ēstgribu. Olbv. atrodas dzīvnieku un augu izcelsmes produktos: gaļā, pienā, olās, biezpienā, pupās u.c. Olbv. daudzumam bērna uzturā jābūt 15—17% .
Lielākā daļa olbv. jāuzņem ar dzīvn. izcelsmes produktiem. Tauki un ogļhidrāti ir galvenais organisma enerģijas avots. Vērtīgākie ir tie tauki, kas satur BĒRNA UZTURS un D vitamīnus, — sviests, krējums, olas dzeltenums, zivju eļļa. Tauku daudzumam bērna uzturā jābūt 15—17% . 10—20% no kopējā tauku daudzuma jābūt augu taukiem — augu eļļām, kas satur nepiesātinātās taukskābes un E vit. Tauku trūkuma dēļ bērns novājē, un taukos atrodošos BĒRNA UZTURS, D un E vit. trūkuma dēļ mazinās viņa pretestība slimībām. Pārmērīga tauku lietošana rada gremošanas u.c orgānu darbības traucējumus.
Ogļhidrātu daudzumam bērna uzturā jābūt 66—70% . Ogļhidrātus organisms uzņem ar dārzeņiem, augļiem, medu un cukuru. Pārmērīga ogļhidrātu lietošana mazina bērna pretestību slimībām. Bērna organismam ļoti svarīgi ir vitamīni (↑ 2. tab.), kuru daudzums uzturā atkarīgs gk. no nevārītu dārzeņu un augļu lietošanas un uzturlīdzekļu kulinārās apstrādes. Ēdieni jāuzglabā un jāgatavo tā, lai tajos neaizietu bojā vit. Dārzeņi jāmazgā un jātīra īsi pirms to apstrādes. Ēdienu gatavošanā nav pieļaujama tikko gatavotā ēdiena sajaukšana ar agrāk gatavoto.
Augošam organismam nepieciešamas minerālvielas, sevišķi kalcija, fosfora un dzelzs savienojumi. Kalciju organisms uzņem ar piena produktiem, fosforu — ar olas dzeltenumu, aknām, gaļu, sieru, zirņiem un pupām, dzelzi — ar gaļu, aknām, olas dzeltenumu, augļiem un rupjmaizi. Nātrija rezerve ir vārāmais sāls, kuru uzturam pievieno nelielā daudzumā — pēc garšas. Sērs atrodams olās, gaļā, pupās, jods — ūdenī un dārzeņos, varš — olas dzeltenumā, aknās un dārzeņos, mangāns — aknās un vīnogās, cinks — raugā, sēnēs, pienā, aknās. Ļoti svarīgs elements ir fluors, kura daudzums dzeramajā ūdenī nereti ir nepietiekams; tādā gadījumā fluors jāpievieno mākslīgi, lai bērnam nebojātos zobi.
Organismam nepieciešams arī ūdens, kura augļos un dārzeņos ir 97% , pienā — 87% , olās — 75% , gaļā — 60% , maizē — 35% . Bērnam uz kg ķermeņa masas nepieciešams vairāk ūdens nekā pieaugušajam: t—3 g. vecumā apm. 90 ml uz kg masas. Ja ēdiens gatavots pareizi un bērns apēd visu devu, viņš slāpes nejūt un ūdens dzeršana nav vajadzīga. Karstā laikā, pēc fiz. piepūles vai slimības laikā bērns jūt slāpes, kuru remdēšanai jālieto vārīts, vēss ūdens. Bērnu nedrīkst radināt pie saldas tējas, vai sulas dzeršanas, jo tas mazina ēstgribu. Šā paša iemesla dēļ slāpju remdēšanai nedrīkst lietot pienu. Ja uzturā ir pārāk daudz piena, bērns patērē nepietiekami daudz gaļas un dārzeņu, viņam var rasties hron. aizcietējumi un anēmija.
1—3 g. veca bērna uzturs stipri atšķiras no zīdaiņa uztura. Sakarā ar košanas aparāta — muskuļu un zobu attīstīšanos un gremošanas fermentu aktivitātes palielināšanos šķidrā barība 2. gadā pakāpeniski jāaizstāj ar cietāku, piem., ar gaļas un dārzeņu ēdieniem, pudiņiem, maizi. Sākot ar 2. gadu, bērnam ik dienas jāsaņem 500—600 ml svaiga vai raudzēta piena, biezpiens, gaļas ēdieni, zivis, olas. Treknu gaļu bērnam nav ieteicams dot, jo lielāks tauku daudzums pilnībā netiek sagremots. Uzturā jālieto dārzeņi — loki, dilles, salāti, spināti, skābenes, nātres, redīsi, rutki, sīpoli, kabači, kā arī augļi un ogas — jāņogas, ēkšķogas, dzērvenes, brūklenes u.c. Gatavojot bērnam ēdienu, jāņem vērā tā garša. Bērns labprātāk ēd ēdienus, pie kuriem pieradis, taču viņš pakāpeniski jāradina pie jauniem uzturlīdzekļiem, lai uzturs būtu daudzveidīgs. Radinot bērnu pie jauniem ēdieniem, jābūt ļoti pacietīgam, neizdevies mēģinājums jāatkārto pēc 1—2 ned., pat pēc mēneša, jo nedrīkst spiest bērnu ēst, ja viņš negrib. Lai uzņemtais uzturs tiktu labi izmantots, jāievēro ēšanas režīms.
Bērnam jāēd 4 reizes dienā:
brokastis plkst. 8—-9,;
pusdienas plkst. 12—13,
launags plkst. 16,
vakariņas plkst. 19.
Ēdiena daudzums jāsadala tā, lai brokastīs saņemtu apm. 25%, pusdienās — 30% , launagā — 20% un vakariņās — 25% . Ēšanas laikam jābūt stingri noteiktam, jo tas nodrošina labu barības sagremošanu. Starplaikos bērns nedrīkst ēst, arī saldumi, augļi un sula jāsaņem tikai ēdienreizēs. Sastādot ēdienkarti, jāievēro pareizs uzturlīdzekļu sadalījums; produkti, kas bagāti ar olbv. un taukiem, jādod dienas pirmajā pusē, jo tie atrodas kuņģī ilgāku laiku un to pārstrādei nepieciešams daudz gremošanas sulu. Tā kā miega laikā gremošanas process palēninās, vakariņās ieteicams dot piena, dārzeņu un putraimu ēdienus. Ēdiens nedrīkst būt ne pārāk karsts, ne pārāk auksts. Pēc 1 g. vecuma bērns jāmāca ēst patstāvīgi. Pie galda nedrīkst pļāpāt vai blēņoties, uzmanība jāpievērš ēdienam. Bērns jāmāca rūpīgi sakošļāt barību, jo tas veicina gremošanu.
Ja bērns pirms ēšanas grib dzert, viņam var iedot dažus malkus vārīta, vēsa ūdens. Ja bērns atsakās ēst, nedrīkst viņu bārt. Jāpārbauda, vai viņš nav slims. Bērnam jāpiedāvā nesaldināts ūdens un ēšana jāatliek uz 20—30 min. vai līdz nākamajai ēdienreizei. Nedrīkst sākt gatavot citu ēdienu pēc bērna pasūtījuma. Nervoziem bērniem pēc aktīvām rotaļām ieteicams pirms ēšanas pusstundu atpūsties.
4—6 g. veca bērna uzturā piena daudzums nedrīkst pārsniegt 500 ml. Ēdienkarte ir plašāka. Uzturlīdzekļu kulinārā apstrāde ir tāda pati kā pieaugušajam, tikai kairinoši, piparoti un sālīti produkti lietojami nelielā daudzumā. Skolas vecuma bērnam ēdienreižu laiks atkarīgs no tā, kad notiek mācības skolā (↑ skolēna dienas režīms). Ja bērns apmeklē bērnudārzu vai mācību iestādi, kur ir kopgalds, brīvdienās . ēšanas režīmam jābūt tādam pašam kā darbdienās. Lai bērnu pasargātu no gremošanas orgānu slimībām, viņš jāpieradina pie pareiza uztura režīma.
Lai BĒRNA UZTURS būtu pilnvērtīgs, jāievēro šādi noteikumi:
1) uzturā jābūt pietiekamam daudzumam olbv., tauku, ogļhidrātu, minerālvielu, vit. un ūdens;
2) uzturam jābūt daudzveidīgam, tajā jāietilpst dzīvnieku un augu izcelsmes produktiem: pienam, gaļai, zivīm, olām, maizei, putraimiem, dārzeņiem, augļiem utt.;
3) uzturam jābūt labas kvalitātes, tajā nedrīkst atrasties kaitīgi piejaukumi un slimību ieros-i;
4) uztura enerģētiskajai vērtībai un apjomam jābūt pietiekamam, lai tiktu segts organisma enerģijas patēriņš un rastos sāta sajūta;
5) dienas uztura daudzums pareizi jāsadala pa ēdienreizēm, turklāt vienmēr jāēd vienā un tajā pašā laikā. 1. gadā galvenais bērna uzturlīdzeklis ir mātes piens (↑ zīdaiņa ēdināšana).
Pirmā pusgada beigās bērns sāk ēst arī īpaši gatavotus ēdienus. BĒRNA UZTURS kvalitatīvi jāatšķiras no pieaugušo uztura, jo bērna organisms vēl nav pilnīgi izveidots un turpinās tā attīstība: bērns aug garumā, palielinās viņa ķermeņa masa, veidojas orgānu sistēmas, attīstās muskulatūra, pārskaņojas iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbība utt. Minēto pārmaiņu norisei nepieciešama daudz intensīvāka vielmaiņa nekā pieaugušo organismā. Tāpēc bērnam uz katru kilogramu ķermeņa masas jāsaņem vairāk olbv., tauku un ogļhidrātu nekā pieaugušajam, kā arī nepieciešama lielāka uztura dažādība. Tomēr jāatceras, ka bērnībā, sevišķi līdz 4 g. vecumam, vielmaiņas regulācijas nestabilitātes dēļ pastāv pastiprināts jutīgums pret ārējās vides faktoriem un īpaši pret dažādiem uzturlīdzekļiem. Tāpēc BĒRNA UZTURS jāizvēlas ļoti uzmanīgi.
BĒRNA UZTURS nedrīkst būt daudz kairinošu vielu, piem., piparu, lauru lapu, marinētu dārzeņu, šokolādes u.c. Smagus traucējumus bērnam bieži izraisa trekna gaļa (cūkas, aitas, pīles, zoss gaļa). kūkas, desas, žāvētas zivis u.c. Alkoholiskie dzērieni jau nelielās devās parasti rada bērna organisma saindēšanos.
Aptuvenais diennaktī patērētais uztura daudzums mazbērna un pirmsskolas periodā ir 1000—1800 g, skolas periodā — 2100—2700 g (↑ 1. tab.) Olbaltumvielas ir visu šūnu un organisma audu uzbūves pamats. Nepietiekams olbv. daudzums uzturā kavē bērna augšanu un attīstību, pamazina pretestību slimībām. Arī pārmērīga olbv. lietošana nelabvēlīgi ietekmē vielmaiņu un mazina ēstgribu. Olbv. atrodas dzīvnieku un augu izcelsmes produktos: gaļā, pienā, olās, biezpienā, pupās u.c. Olbv. daudzumam bērna uzturā jābūt 15—17% .
Lielākā daļa olbv. jāuzņem ar dzīvn. izcelsmes produktiem. Tauki un ogļhidrāti ir galvenais organisma enerģijas avots. Vērtīgākie ir tie tauki, kas satur BĒRNA UZTURS un D vitamīnus, — sviests, krējums, olas dzeltenums, zivju eļļa. Tauku daudzumam bērna uzturā jābūt 15—17% . 10—20% no kopējā tauku daudzuma jābūt augu taukiem — augu eļļām, kas satur nepiesātinātās taukskābes un E vit. Tauku trūkuma dēļ bērns novājē, un taukos atrodošos BĒRNA UZTURS, D un E vit. trūkuma dēļ mazinās viņa pretestība slimībām. Pārmērīga tauku lietošana rada gremošanas u.c orgānu darbības traucējumus.
Ogļhidrātu daudzumam bērna uzturā jābūt 66—70% . Ogļhidrātus organisms uzņem ar dārzeņiem, augļiem, medu un cukuru. Pārmērīga ogļhidrātu lietošana mazina bērna pretestību slimībām. Bērna organismam ļoti svarīgi ir vitamīni (↑ 2. tab.), kuru daudzums uzturā atkarīgs gk. no nevārītu dārzeņu un augļu lietošanas un uzturlīdzekļu kulinārās apstrādes. Ēdieni jāuzglabā un jāgatavo tā, lai tajos neaizietu bojā vit. Dārzeņi jāmazgā un jātīra īsi pirms to apstrādes. Ēdienu gatavošanā nav pieļaujama tikko gatavotā ēdiena sajaukšana ar agrāk gatavoto.
Augošam organismam nepieciešamas minerālvielas, sevišķi kalcija, fosfora un dzelzs savienojumi. Kalciju organisms uzņem ar piena produktiem, fosforu — ar olas dzeltenumu, aknām, gaļu, sieru, zirņiem un pupām, dzelzi — ar gaļu, aknām, olas dzeltenumu, augļiem un rupjmaizi. Nātrija rezerve ir vārāmais sāls, kuru uzturam pievieno nelielā daudzumā — pēc garšas. Sērs atrodams olās, gaļā, pupās, jods — ūdenī un dārzeņos, varš — olas dzeltenumā, aknās un dārzeņos, mangāns — aknās un vīnogās, cinks — raugā, sēnēs, pienā, aknās. Ļoti svarīgs elements ir fluors, kura daudzums dzeramajā ūdenī nereti ir nepietiekams; tādā gadījumā fluors jāpievieno mākslīgi, lai bērnam nebojātos zobi.
Organismam nepieciešams arī ūdens, kura augļos un dārzeņos ir 97% , pienā — 87% , olās — 75% , gaļā — 60% , maizē — 35% . Bērnam uz kg ķermeņa masas nepieciešams vairāk ūdens nekā pieaugušajam: t—3 g. vecumā apm. 90 ml uz kg masas. Ja ēdiens gatavots pareizi un bērns apēd visu devu, viņš slāpes nejūt un ūdens dzeršana nav vajadzīga. Karstā laikā, pēc fiz. piepūles vai slimības laikā bērns jūt slāpes, kuru remdēšanai jālieto vārīts, vēss ūdens. Bērnu nedrīkst radināt pie saldas tējas, vai sulas dzeršanas, jo tas mazina ēstgribu. Šā paša iemesla dēļ slāpju remdēšanai nedrīkst lietot pienu. Ja uzturā ir pārāk daudz piena, bērns patērē nepietiekami daudz gaļas un dārzeņu, viņam var rasties hron. aizcietējumi un anēmija.
1—3 g. veca bērna uzturs stipri atšķiras no zīdaiņa uztura. Sakarā ar košanas aparāta — muskuļu un zobu attīstīšanos un gremošanas fermentu aktivitātes palielināšanos šķidrā barība 2. gadā pakāpeniski jāaizstāj ar cietāku, piem., ar gaļas un dārzeņu ēdieniem, pudiņiem, maizi. Sākot ar 2. gadu, bērnam ik dienas jāsaņem 500—600 ml svaiga vai raudzēta piena, biezpiens, gaļas ēdieni, zivis, olas. Treknu gaļu bērnam nav ieteicams dot, jo lielāks tauku daudzums pilnībā netiek sagremots. Uzturā jālieto dārzeņi — loki, dilles, salāti, spināti, skābenes, nātres, redīsi, rutki, sīpoli, kabači, kā arī augļi un ogas — jāņogas, ēkšķogas, dzērvenes, brūklenes u.c. Gatavojot bērnam ēdienu, jāņem vērā tā garša. Bērns labprātāk ēd ēdienus, pie kuriem pieradis, taču viņš pakāpeniski jāradina pie jauniem uzturlīdzekļiem, lai uzturs būtu daudzveidīgs. Radinot bērnu pie jauniem ēdieniem, jābūt ļoti pacietīgam, neizdevies mēģinājums jāatkārto pēc 1—2 ned., pat pēc mēneša, jo nedrīkst spiest bērnu ēst, ja viņš negrib. Lai uzņemtais uzturs tiktu labi izmantots, jāievēro ēšanas režīms.
Bērnam jāēd 4 reizes dienā:
brokastis plkst. 8—-9,;
pusdienas plkst. 12—13,
launags plkst. 16,
vakariņas plkst. 19.
Ēdiena daudzums jāsadala tā, lai brokastīs saņemtu apm. 25%, pusdienās — 30% , launagā — 20% un vakariņās — 25% . Ēšanas laikam jābūt stingri noteiktam, jo tas nodrošina labu barības sagremošanu. Starplaikos bērns nedrīkst ēst, arī saldumi, augļi un sula jāsaņem tikai ēdienreizēs. Sastādot ēdienkarti, jāievēro pareizs uzturlīdzekļu sadalījums; produkti, kas bagāti ar olbv. un taukiem, jādod dienas pirmajā pusē, jo tie atrodas kuņģī ilgāku laiku un to pārstrādei nepieciešams daudz gremošanas sulu. Tā kā miega laikā gremošanas process palēninās, vakariņās ieteicams dot piena, dārzeņu un putraimu ēdienus. Ēdiens nedrīkst būt ne pārāk karsts, ne pārāk auksts. Pēc 1 g. vecuma bērns jāmāca ēst patstāvīgi. Pie galda nedrīkst pļāpāt vai blēņoties, uzmanība jāpievērš ēdienam. Bērns jāmāca rūpīgi sakošļāt barību, jo tas veicina gremošanu.
Ja bērns pirms ēšanas grib dzert, viņam var iedot dažus malkus vārīta, vēsa ūdens. Ja bērns atsakās ēst, nedrīkst viņu bārt. Jāpārbauda, vai viņš nav slims. Bērnam jāpiedāvā nesaldināts ūdens un ēšana jāatliek uz 20—30 min. vai līdz nākamajai ēdienreizei. Nedrīkst sākt gatavot citu ēdienu pēc bērna pasūtījuma. Nervoziem bērniem pēc aktīvām rotaļām ieteicams pirms ēšanas pusstundu atpūsties.
4—6 g. veca bērna uzturā piena daudzums nedrīkst pārsniegt 500 ml. Ēdienkarte ir plašāka. Uzturlīdzekļu kulinārā apstrāde ir tāda pati kā pieaugušajam, tikai kairinoši, piparoti un sālīti produkti lietojami nelielā daudzumā. Skolas vecuma bērnam ēdienreižu laiks atkarīgs no tā, kad notiek mācības skolā (↑ skolēna dienas režīms). Ja bērns apmeklē bērnudārzu vai mācību iestādi, kur ir kopgalds, brīvdienās . ēšanas režīmam jābūt tādam pašam kā darbdienās. Lai bērnu pasargātu no gremošanas orgānu slimībām, viņš jāpieradina pie pareiza uztura režīma.
Komentāri: 0 no 0