— ķīm. elementi, kas atrodas augu, dzīvn. un cilv. organismā niecīgā daudzumā (procenta tūkstošdaļās, dažreiz arī simtdaļās no kopējās masas) un kas nepieciešami normālām dzīvības norisēm; minerālvielas. Pie MIKROELEMENTI pieskaita metālus — dzelzi, varu, mangānu, cinku, molibdēnu, kobaltu u.c, nemetālus — jodu, fluoru, sēru, bromu, hloru, arsēnu u.c. Cilv. organismā MIKROELEMENTI ir dažādu bioloģiski aktīvu savienojumu — fermentu, hormonu, vit-u u.c. sastāvdaļa. MIKROELEMENTI piedalās vielmaiņā (↑ minerālvielu maiņa), ietekmējot organisma galv. funkcijas (attīstību, augšanu, vairošanos, asinsradi). MIKROELEMENTI organisms uzņem ar uzturu un ūdeni, kuros tie iekļūst no augsnes. MIKROELEMENTI daudzums uzturā un. ūdenī ir atkarīgs no ģeogrāfiskā stāvokļa un augsnes sastāva. Ja organismā trūkst MIKROELEMENTI, tiek traucētas dzīvības procesu norises, organisms saslimst. Dzelzs un varš organismā piedalās gk. asinsrades procesā. Mangāns ir dažu fermentu sastāvdaļa, tas nepieciešams, lai kalcijs un fosfors netraucēti izgulsnētos kaulos. Kobalts piedalās asinsradē, tas stimulē eritrocītu un hemoglobīna veidošanos, kā arī ietilpst B12 vit-ā. Cinks nepieciešams dzimumdziedzeru, aizkuņģa dziedzera un hipofīzes normālai darbībai, asinsradei. Organisma vajadzību pēc MIKROELEMENTI — vara, mangāna, kobalta, cinka parasti nodrošina jaukts pilnvērtīgs uzturs. Galvenais joda daudzums ir vairogdziedzerī. Joda trūkums uzturā var būt cēlonis vairogdziedzera darbības traucējumiem, kas saistīti ar tā palielināšanos (↑ kākslis). Joda avots uzturā: dārzeņi, jūras zivis; kalnu rajonos, kur augsnē un līdz ar to arī uzturlīdzekļos ļoti maz joda, organismā papildus ievada jodu, pievienojot to gk. vārāmajam šālim. Joda diennakts deva — 0,1—0,2 mg. Fluors nelielā daudzumā ir visos organisma audos, sevišķi daudz tā ir kaulaudos un zobos. Fluors organismā nonāk gk. ar dzeramo ūdeni. Vietās, kur fluora daudzums ūdenī mazs (arī LPSR), tā nepietiekamība ir viens no zobu kariesa cēloņiem. Profilaktiski lieto zobu fluorizāciju. Fluora diennakts deva — 0,5—1 mg. Pārāk liels fluora daudzums dzeramajā ūdenī var radīt plankumus zobu emaljā.