zoba cieto audu (emaljas un dentīna) pakāpeniska bojāeja, kam seko dobuma veidošanās. Zobu KARIESS, zobu ir ļoti izplatīts, visbiežāk attīstās dzerokļu kožamvirsmās, 2 blakuszobu saskarvirsmās, zobu kakliņu apvidū un zobu bedrītēs. Cēloņi saistīti ar novirzēm organisma vielmaiņā. KARIESS, zobu veicina piedzimti zoba attīstības traucējumi (zoba mineralizācijas nepilnīgums, organiskās substances veidošanās novirzes), kā arī apstākļi, kas pavājina organisma reaktivitāti, slimības, dažādi mikroorganismi un siekalu īpatnības. Slimība sākas ar blāvu vai pigmentētu plankumu uz zoba virsmas. Bojājums emaljā un pēc tam dentīnā padara zobu jutīgu pret saldu, sāļu, vēlāk arī aukstu, karstu vai meh. kairinājumu. Kad bojāto zobu iztīra vai muti izskalo (t.i., kairinājumu novērš), šīs sāpes zūd. Sāpju var arī nebūt, ja bojājums ir neliels un atrodas slēptā vietā (2 blakuszobu saskarvirsmā). Izšķir akūto KARIESS, zobu, kad process strauji iet dziļumā, un hronisko KARIESS, zobu, kas izplatās lēni un samērā virspusēji. T.s. ziedošais KARIESS, zobu vienlaikus skar daudzus zobus, un tam ir sevišķi strauja gaita (visbiežāk bērniem un jauniešiem, kas pārcietuši smagas vielmaiņas vai inf. slimības vai slimo ar tām). KARIESS, zobu procesam progresējot, rodas komplikācijas — zobu pulpas iekaisums (pulpīts) un zoba saknes un apkārtējo audu iekaisums (periodontīts). Zobu bojāšanās sekas var būt daudzas slimības (angīna, gastrīts, reimatisms, sirds un asinsvadu slimības u.c.). Ārstēšana. Visi KARIESS, zobu bojātie zobi obligāti jāplombē. Profilakse. Zobu aizmetņu veidošanās un mineralizēšanās periodā (sākot ar 6.—7. augļa attīstības ned. un beidzot ar zobu izšķilšanos) organisms jāapgādā ar nepieciešamajām organiskajām vielām, minerālvielām (gk. kalciju un fosforu) un D vit. Pēc zobu izšķilšanās — racionāls uzturs, pareiza zobu kopšana, zobu fluorizācija.