zoba saknes un apkārtējo audu iekaisums. Parasti rodas, ja laikus neārstē kariešu, jo tad zobs zaudē pulpu un mikrobi pa nedzīvā zoba saknes kanāla atveri izplatās periodonta spraugā. PERIODONTĪTS var norisēt akūti vai hroniski. Akūtam PERIODONTĪTS raksturīgas sāpes, kas pastiprinās, ja zobam uzkož vai pieskaras, jo saknes galā sakrājas iekaisuma eksudāts. Rodoties sastrutojumam, sāpes pastiprinās, zobs kļūst kustīgs, smaganas ap zoba sakni pietūkst un apsarkst. Ja strutu daudz, tās uzkrājas zem smaganām ap zoba sakni vai izdalās gar smaganām. Bieži pietūkst attiecīgā sejas puse. Hroniskam PERIODONTĪTS raksturīgs kaulaudu zudums, kas saistīts ar inficētu granulācijas audu savairošanos zoba saknes galā. Šīs pārmaiņas vislabāk redzamas rentgenuzņēmumā. Sāpes nav stipras, parasti tās rodas, procesam uzliesmojot, pirms smaganu pietūkuma vai fistulas izveidošanās slimā zoba saknes galā. Ārstēšana parasti medikamentoza — zoba saknes kanālu mehāniski tīra un dezinficē, bet pēc tam pilda ar cementu vai pastu; dažreiz nepieciešama ķir. ārstēšana — saknes galu un tam pieguļošos audus izoperē vai zobu izrauj. Profilakse. Laikus jāārstē zobu kariess