— zoba mīksto audu iekaisums; rodas, ja laikus neārstē zoba kariešu. Inf. pulpā iespiežas pa dentīna kanāliņiem, retāk pa zoba saknes atveri (parodontozes gadījumā — no patoloģiskajām smaganu kabatām). PULPĪTS var izraisīt ķīm. kairinātāji, zoba meh. trauma (zoba kroņa lūzums pulpas tuvumā), dabiskais nodilums, stipra apslīpēšana mākslīgā kroņa uzlikšanai. Akūta PULPĪTS galv. pazīmes: ļoti asas lēkmjveida (t.s. pulpītiskās) sāpes, kas rodas it kā bez iemesla, gk. naktī. Termiskie kairinātāji (auksts vai karsts) izraisa sāpju lēkmi vai pastiprina sāpes. Ja iekaisusi visa pulpa, lēkmjveida sāpēs var rasties gan dienā, gan naktī un izstarot pa trijzaru nerva zariem. Sāpes no augšžokļa zobiem izstaro uz deniņiem, uzaci, vaigu, no apakšžokļa — uz ausi, kaklu, pakausi. Šajā stadijā nevar pateikt, kurš zobs sāp, noteikt var tikai sāpošo pusi. Vēlāk pulpas asins sastrēgums rada tūsku zoba ligzdiņas kaulplēvē, slimais zobs kļūst nedaudz jutīgāks pret piesitienu un kodienu. Ja slimo ar hronisku PULPĪTS, sāpes izraisa gk. termiskie kairinājumi (karstuma izraisītās lēkmjveida sāpes rodas pamazām vai arī tad, ja cilv. no aukstuma pāriet siltās telpās), kā arī atmosfēras spiediena maiņa (izdarot sūkšanas kustību vai paceļoties zināmā augstumā). Ārstētiem zobiem zem lielām plombām hron. PULPĪTS atklāj tikai tad, kad tas paasinās. Ja PULPĪTS neārstē, pulpa atmirst. Ārstēšana. Visbiežāk pulpu nomērdē ar arsēnskābi saturošu pastu (ieliek kariozā dobumā uz 24—48 st.); pēc tam izņem vai nu visu pulpu, vai tikai tās daļu. Dažreiz pēc pastas uzlikšanas 2—3 st. zobā jūtamas sāpes. Noteiktajā laikā pasta no kariozā dobuma jāizņem, jo tā var radīt komplikācijas. Dažreiz pulpu izņem bez iepriekšējas nomērdēšanas. Tad izdara vietējo anestēziju (injicē novokaīnu smaganās). Pēc tam zobu plombē. Reizēm ar atbilstošiem medikamentiem izdodas likvidēt nelielu PULPĪTS un saglabāt dzīvu visu pulpu (gk. bērniem un jauniešiem). Ja nav iespējams PULPĪTS tūlīt ārstēt, jāsniedz pirmā palīdzība. Pretsāpju līdzekļi (amidopirīns ar analgīnu, piramināls u.c.); kariozajā dobumā var ielikt gabaliņu vates ar mentolu, hloroformu, ihtiolu. Profilakse. Zoba plombēšana kariesa sākumstadijā.