akūta, sevišķi bīstama inf. slimība, kam raksturīga organisma smaga vispārēja intoksikācija un specifiski izsitumi uz ādas un gļotādas. Vispasaules Veselības aizs. organizācijas veikto pretepidēmisko pasākumu rezultātā kopš 1977. g. nevienā pasaules valstī nav reģistrēts neviens saslimšanas gadījums ar BAKAS.

BAKAS ierosina vīruss Poxvirus variolae, kas ir ļoti izturīgs ārējā vidē. Slimnieka atdalījumos (arī krevelēs) tumšā telpā tas var saglabāt dzīvotspēju ilgāk par gadu, putekļos un slimnieka veļā tas saglabājas vairākas dienas. Ultravioletais starojums iznīcina BAKAS vīrusu 6 stundās, 3% hloramīna šķīdums — 3 st., bet karsēšana (100°) — 1 minūtē. Inf. avots ir slims cilv., kas sevišķi bīstams apkārtējiem izsitumu periodā. Uzņēmība pret BAKAS ir ļoti liela. Ieros. izdalās ārējā vidē no ādas un gļotādas (ar krevelēm, klepojot, šķaudot), arī ar urīnu. Inf. izplatās pilienu, putekļu un sadzīves kontakta ceļā. Inficēšanās notiek, vīrusam iekļūstot cilv. organismā caur elpošanas ceļu gļotādu, bojātu ādu un gremošanas trakta gļotādu. Organismā vīruss vairojas, nonāk asinīs un ar asins plūsmu izplatās pa visu organismu.

Inkubācijas periods ilgst 10—17 dienas (vidēji 14 dienu). Slimība parasti sākas pēkšņi ar strauju t paaugstināšanos, galvassāpēm, sāpēm krustos, nespēku. Var būt arī slikta dūša, vemšana, murgi. Dažreiz var parādīties neraksturīgi izsitumi plankumu veidā, kuri izzūd 2.—3. dienā. 3.—4. slimības dienā t° krītas un uz galvas ādas un gļotādas parādās īstie izsitumi sārtu, blīvu plankumiņu veidā. Pakāpeniski tie rodas ari uz pārējām ķermeņa daļām. Pēc 2—3 dienām izsitumi pārvēršas pūslīšos. 8.—9. slimības dienā, pievienojoties sekundārai inf., tie sastruto. Sākas vissmagākais slimības periods. T atkal paaugstinās, pieaug organisma intoksikācija. Slimnieks murgo, ir nemierīgs, ķermenis un galva pārklāta ar strutainiem pūslīšiem un krevelēm, seja uztūkuši, pilnīgi pārmainījusies. Šajā slimības periodā bieži rodas sirds vājums, kā arī dažādas komplikācijas (plaušu karsonis, pleirīts, endokardīts, nefrīts, izgulējumi). 11.—12. slimības dienā izžuvušās kreveles sāk atdalīties, un to vietā paliek nelielas rētas. Atveseļošanās notiek lēni.

Kopējais slimības ilgums ir 5—6 ned. Pēc pārslimošanas paliek ilgstoša imunitāte. Dažreiz slimība noris vieglā formā — organisma vispārējais stāvoklis nav traucēts, un izsitumu nav daudz (↑ varioloīds). Ļoti smaga (gandrīz 100% mirstība) ir hemorāģiskā forma (t.s. melnās bakas), kad ādā un gļotādā, kā arī iekšējos orgānos rodas asinsizplūdumi.

Ārstē obligāti slimnīcā. Liela nozīme ir stingram gultas režīmam un slimnieka kopšanai. Ļoti efektīva ir specifiskā gamma globulīna agrīna lietošana. Ārstēšanā izmanto arī antibiotikas, ķīm. preparātu metisazonu, pretsāpju un sirds līdzekļus u.c.

Svarīgākais profilakses līdz. ir vakcinācija. Tā kā BAKAS likvidētas visā pasaulē, kopš 1980. g. janvāra vakcinācija atcelta.