grupa inf. slimību, ar kurām inficējas gk. dzimumceļā: sifiliss, gonoreja, mīkstais šankrs un cirkšņu limfogranulomatoze (ceturtā VENĒRISKĀS SLIMĪBAS), kā arī (rihomorioze un smailās kondilomas, Ja tās lokalizējas uz dzimumorgāniem.

VENĒRISKĀS SLIMĪBAS ir sociālas slimības, tās saistītas ar iedz. materiālās un garīgās dzīves līmeni, san. hig. zināšanām. Kapitālistiskajās valstīs prostitūcija, agra dzimumdzīve, vēlas laulības, sievietes beztiesīgais stāvoklis rada priekšnoteikumus saslimšanai ar VENĒRISKĀS SLIMĪBAS. Tās var izplatīties epidēmiju veidā, sevišķi kara laikā un pēckara periodā. Pēdējā laikā saslimšana ar sifilisu stipri palielinājusies visā pasaulē.

VENĒRISKĀS SLIMĪBAS izplatības cēlonis ir gk. žūpība un ar to saistītā vieglprātīgā dzimumdzīve ar pavirši pazīstamām vai pat nepazīstamām personām, kā arī dzimumizvirtība. VENĒRISKĀS SLIMĪBAS sagrauj slimnieka organismu, novājina tā aizsargspēkus, palielina uzņēmīgumu pret citām slimībām. Sifiliss pāriet arī uz pēcnācējiem, bet saslimšana ar gonoreju izraisa neauglību.

PSRS veselības aizsardzības organizācijas, gk. ādas un ven. slimību dispanseri, veic plašu ārstn. un profilakses darbu. Tas ir plānveidīgs: visu slimnieku obligāta uzskaite (gonorejai 3—6 mēn., sifilisam 3—5 g.); bezmaksas medikamenti; slimnieka — inf. avota, ģimenes locekļu un kontaktā bijušo personu izmeklēšana; periodiskas bērnu iestāžu, pārtikas rūpniecības, tirdzniecības un komunālo pakalpojumu uzņēmumu darbinieku profilaktiskās apskates (reizi 3 mēn.); pareiza bērnu un jauniešu dzimumaudzināšana. Sieviešu konsultācijās veic piedzimtā sifilisa profilaksi (2 reizes grūtniecības laikā pārbauda Vasermaņa reakciju), kā arī izmeklē, vai grūtnieces neslimo ar gonoreju.

Saskaņā ar LPSR Kriminālkodeksa 112. pantu par apzinātu inficēšanu ar VENĒRISKĀS SLIMĪBAS draud brīvības atņemšana uz laiku līdz 3 g. vai labošanas darbi līdz 1 g., par tīšu izvairīšanos no ārstēšanās draud brīvības atņemšana uz laiku līdz 2 g. vai labošanas darbi līdz 1 g., vai naudas sods līdz 100 rbļ. Veselības aizsardzības orgāniem ir tiesības piespiedu kārtā pārbaudīt personas, kuras tur aizdomās, ka tās saslimušas ar VENĒRISKĀS SLIMĪBAS, un piespiest ārstēties tik ilgi, līdz tās vairs neapdraud citus cilvēkus. Tiek prasīta liela atbildība gan no slimnieka, gan ārstam palielināta tiesiskā atbildība un paredzēti pasākumi VENĒRISKĀS SLIMĪBAS apkarošanai. Cīņā pret VENĒRISKĀS SLIMĪBAS nepieciešams arī aktīvs visas sabiedrības atbalsts.