asins slimība, kas rodas gk. limfmezglos un liesā, bet vēlāk var pārņemt visus orgānus, nereti arī kaulus. LIMFOGRANULOMATOZE cēloņi nav zināmi, bet iespējams, ka tās ieros. iekļūst organismā caur mutes vai deguna gļotādu. Slimības sākumā parasti palielinās kāds no kakla limfmezgliem. Slimība izplatās pakāpeniski; palielinās tuvākie limfmezgli kaklā, padusēs, krūšu dobumā, vēlāk arī cirkšņos, vēdera dobumā un citur. Palielinātajos limfmezglos mikroskopiskā izmeklēšanā atrod daudz limfocītu, histiocītu un īpašas milzu šūnas, kam ir izšķiroša diagnostiska nozīme. Slimniekam bieži ir paaugstināta t, stipra svīšana, retāk ādas nieze. Palielinās leikocītu daudzums, eritrocītu grimšanas ātrums. Slimībai ieilgstot, pievienojas anēmija un novājēšana. Ar LIMFOGRANULOMATOZE slimo cilvēki jebkurā vecumā. Slimības gaita ir dažāda. Dažreiz patol. process vairākus gadus it kā stāv uz vietas un maz ietekmē slimnieka darbaspējas. Citos gadījumos slimība attīstās strauji un saistīta ar augstu t, slimniekam gandrīz nepārtraukti jāārstējas. Ārstēšana. Ja slimību konstatē tās sākumstadijā, ar staru terapiju (megavoltu rentgenstarojums, radioaktīvais kobalts) var panākt izārstēšanos. Arī vēlajās slimības stadijās ar panākumiem lieto staru terapijas un dažādu medikamentu kombinācijas.