atveseļošanās periods, kad vairs nav klīnisku slimības pazīmju, bet vēl nav pilnīgi atjaunots agrākais organisma stāvoklis. REKONVALESCENCE sākas pēc akūtā slimības perioda izbeigšanās. REKONVALESCENCE periodā normalizējas bioķīmiskie procesi, normalizējas t°, likvidējas iekaisums, ko izraisījuši slimības ieros. vai to toksiskie produkti, un organismam atjaunojas visas normālās fiziol. funkcijas, kas bijušas traucētas slimības gaitā. Inf. slimības pārslimojušiem šajā periodā veidojas antivielas, kas veicina organisma atbrīvošanos no slimības ieros. Tikai atsevišķiem slimniekiem dažu inf. slimību ieros. saglabājas organismā 1—3 mēn. (t.s. akūtā baktēriju vai vīrusu nēsāšana — vēdertīfa, paratīfu, dizentērijas, difterijas, meningokoku inf. gadījumā) vai visu mūžu (vēdertīfa gadījumā). REKONVALESCENCE periodā var sākties inf. slimības paasināšanās (pēc dizentērijas, brucelozes). atkārtošanās (piem., vēdertīfa recidīvi). var rasties arī komplikācijas, kuru cēlonis ir organismā palikušā ieros. kaitīgā iedarbība (pēcinfekcijas miokardīts) vai nosacīti patogēnas mikrofloras aktivēšanās (piem., stafilokoku ierosināts plaušu karsonis).