grupa akūtu inf. slimību, ko ierosina riketsijas. RIKETSIOZES ir raksturīgi infekcijas perēkļi dabā. RIKETSIOZES pieder pie transmisīvām slimībām — cilv. saslimst no inficētiem asinssūcējiem (utis, blusas, ērces). RIKETSIOZES raksturīgi izsitumi (izņemot kū drudzi) un paaugstināta t°. Biežāk sastopamās RIKETSIOZES ir izsitumu tīfs, kū drudzis, endēmiskais jeb žurku izsitumu tīfs, Ziemeļāzijas ērču RIKETSIOZES, piecdienu jeb Volīnijas drudzis, Marseļas drudzis. Ar endēmisko izsitumu tīfu cilvēki inficējas infekcijas perēkļos dabā, kur atrodas inficētas žurkas un peles. Pārnēsāji — blusas un ērces. Inkubācijas periods ir 8—12 dienas. Slimības pazīmes tādas pašas kā izsitumu tīfam, bet gaita daudz labvēlīgāka. Sākas pakāpeniski vai pēkšņi; paaugstināta t° (38—40°) var turēties 2 ned. Izsitumi parādās 6.—7. slimības dienā; tie bieži ir uz plaukstām, kā arī pēdām (atšķirībā no izsitumu tīfa). Iespējams plaušu karsonis. Ziemeļāzijas ērču riketsiozi izplata ērces. Inkubācijas periods ir 3—6 dienas, t sasniedz 40°. Drudža periods ilgst 8—10 dienas. Ērces koduma vietā veidojas neliels, blīvs, ar tumši brūnu kreveli klāts infiltrāts, kam apkārt sārts gredzens. Izsitumi uz ādas var parādīties jau 2. slimības dienā. Palielināti reģionārie limfmezgli, ir galvassāpes, lēns pulss, pazemināts asinsspiediens. Piecdienu drudzi pārnes drēbju utis. Sevišķi plaši izplatīts kara laikā (t.s. ierakumu drudzis). Inkubācijas periods līdz 2 ned. Sākas pēkšņi ar galvassāpēm, nespēku, drudzi. Raksturīgas muskuļu sāpes, it īpaši lielos. Izsitumi rozeolu veidā nenozūd 1—3 dienas. Acu āboli sārti, sāpīgi. Marseļas drudzis izplatīts Eiropas subtropu joslā, Āfrikā, daļēji Āzijā. Izplata suņu ērces. Aizdomas par saslimšanu ar RIKETSIOZES rodas, ja cilv. ir bijis inf. perēklī. Lai noteiktu diagnozi, pārbauda antivielas slimnieka asins serumā. Pārslimojušiem paliek ilgstoša imunitāte. RIKETSIOZES ārstē ar antibiotikām. Dažu RIKETSIOZES profilaksei lieto vakcīnas.