dažādu fiz. vingrinājumu, kā arī dabas faktoru (saules, gaisa, ūdens) lietošana ārstn. un profilakses nolūkā. Tās pamatā ir kustību izmantošana. ĀRSTNIECISKĀ FIZKULTŪRA lieto gan atsevišķi, gan kopā ar citiem (medikamentoziem, fizioterapeitiskiern, ķir.) ārstn. līdzekļiem. ĀRSTNIECISKĀ FIZKULTŪRA jālieto ilgstoši un sistemātiski. Fiz. slodze jāpalielina pakāpeniski. Fiz, vingrinājumi labvēlīgi ietekmē cilv. organismu. Tie uzlabo asinsrites, elpošanas, gremošanas orgānu darbību, kā arī stimulē CNS darbību. ĀRSTNIECISKĀ FIZKULTŪRA novērš cilv. uzmanību no slimības, uzlabo pašsajūtu un viņu aktīvi iesaista ārstēšanās procesā. ĀRSTNIECISKĀ FIZKULTŪRA aptver ārstn. vingrošanu, higiēnisko vingrošanu, koriģējošo vingrošanu, dažādas sp. nodarbības, pastaigas. Vingrošanu ar speciāliem aparātiem un ierīcēm (mehanoterapija) izmanto tikai par ārstn. vingrošanas palīglīdzekli. Ārstn. vingrošanas saturs un metodika var būt dažādi. Tie ir atkarīgi no slimnieka veselības stāvokļa un vecuma, no slimības rakstura, fāzes u.tml. Tā, piem., miokarda (sirds muskulatūras) infarkta gadījumā sākumā lieto vingrojumus roku un kāju pirkstu muskuļiem. Iesaistot vingrinājumos lielākas muskuļu grupas, pakāpeniski pieaug sirds muskulatūras slodze. Elpošanas orgānu slimību (plaušu karsoņa, plaušu tbc, bronhiālās astmas, pleirīta) gadījumā speciāli fiz. vingrinājumi palīdz novērst dažādus elpošanas traucējumus. Elpošana kļūst dziļāka, un tajā pakāpeniski iesaistās slimā plaušu daļa, elpošanas ceļi atbrīvojas no gļotām utt. Ļoti plaši fiz. vingrinājumus lieto nervu slimību ārstēšanā. Tie novērš vai mazina slimību (radikulīta, paralīzes, parēzes, izkaisītās sklerozes) radītos traucējumus. Ar fiz. vingrinājumiem var uzlabot gremošanas orgānu motorisko un sekretorisko darbību, vielmaiņas procesu norisi, kā arī ārstēt dažas vielmaiņas slimības (aptaukošanos, cukura diabētu, podagru). Locītavu slimību gadījumā (reimatisms, poliartrīts, deformējošās artrozes, osteohondroze) ĀRSTNIECISKĀ FIZKULTŪRA palielina kustību amplitūdu, novērš kontraktūru izveidošanos, veicina pietūkuma mazināšanos un iekaisuma procesa ātrāku likvidēšanos. Ļoti plaši to lieto arī traumatisko un ortopēdisko slimību gadījumā. Fiz. vingrinājumi novērš muskuļu atrofiju, paātrina audu sadzīšanu, lauzto kaulu saaugšanu, asinsizplūdumu uzsūkšanos; tie padara rētaudus elastīgākus. ĀRSTNIECISKĀ FIZKULTŪRA novērš arī trombožu un izgulējumu veidošanos, mazina sāpes, palīdz ātrāk atgūt zaudēto darbspēju. Dažādas ķermeņa deformācijas likvidē ar koriģējošo vingrošanu. Ar labiem panākumiem ĀRSTNIECISKĀ FIZKULTŪRA lieto grūtniecības laikā (grūtnieces higiēna) un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisko slimību ārstēšanā. ĀRSTNIECISKĀ FIZKULTŪRA ļoti ieteicama veciem cilv. Uzlabojot visu orgānu sistēmu darbību, tā aizkavē novecošanu; cilv. mūžs pagarinās. Ārstn. fizkultūru, tāpat kā jebkuru citu ārstn. procedūru, nosaka ārsts, un tā jālieto viņa kontrolē. Fiz. vingrinājumi nav ieteicami, ja ir smags vispārējais veselības stāvoklis, paaugstināta ķermeņa t (virs 37,5°), akūtas inf. slimības, strutojoši iekaisumi, sliecība uz asiņošanu, audzēji, tikko iegūtas traumas.