dažādi paņēmieni (manipulācijas), ar kuriem masiera rokas vai speciāli aparāti mehāniski vai reflektoriski iedarbojas uz audiem vai orgāniem. MASĀŽA iedarbība uz cilv. organismu ir vispusīga. MASĀŽA mehāniski notīra ādas virskārtu, aizvadot pārragotās šūnas un ādas dziedzeru izdalījumus. Ada kļūst sārta, elastīga, izturīgāka pret dažādiem termiskiem un meh. kairinājumiem. Uz zemādas tauku kārtu MASĀŽA tieši neiedarbojas. Ļoti spēcīga ir MASĀŽA iedarbība uz muskuļiem — palielinās muskuļu saraušanās spēja, tonuss, elastība, palielinās muskuļu spēks, aizkavējas atrofija. MASĀŽA atjauno locītavu funkcijas, padara elastīgākas saites. MASĀŽA atvieglo sirds darbu, trenē asinsrites sistēmu, pastiprina audu asinsapgādi, vielmaiņu. Pēc MASĀŽA uzlabojas organisma vispārējais stāvoklis, mazinās nogurums, galvassāpes. Izšķir vispārēju MASĀŽA — masē visu ķermeni — un vietēju MASĀŽA — masē tikai kādu ķermeņa daļu, piem., kāju, roku. Masāžas laikā muskuļiem jābūt maksimāli atslābinātiem. Masējamais atrodas sēdus vai guļus. Masējamo ķermeņa daļu atbrīvo no apģērba. Adai jābūt tīrai. Lai masiera rokas labāk slīdētu, ādu parasti apkaisa ar talku. Ļoti sausu ādu var nedaudz ieziest ar balto vazelīnu. Klasiskās MASĀŽA pamatpaņēmieni. Glaudīšana jeb braucīšana — paņēmiens, ar kuru parasti iesāk un pabeidz katru MASĀŽA seansu un kuru lieto pārmaiņus ar pārējiem paņēmieniem. Glaudīšanu izdara ar pirkstu galiem, plaukstu, pirkstu mugurējo virsmu. Masiera roka vienmērīgi slīd pa slimnieka ķermeni centrtieces virzienā, izdarot spiedienu, kas sākumā ir viegls, pakāpeniski pieaug, bet kustības beigās atkal pavājinās. Glaudīšana uzlabo asins un limfas cirkulāciju, veicina uzsūkšanos, mazina sāpes. Berzēšana — enerģiskāks paņēmiens nekā glaudīšana. Masiera pirksti spiež ādu un citus audus pret kauliem, izdara apļveida vai spirālveida kustības. Notiek ādas un zemādas staipīšana, muskuļu, saišu, kuņģa un zarnu darbību, atjauno iekšējo orgānu berzēšana. Berzēšanu audu elastību, var mazināt sāpes, izdara ar pirkstu galiem, delnu, regulēt sirdsdarbību dūri. Berzēšana sekmē asins un limfas cirkulāciju, veicina muskuļu saraušanos, mazina sāpes, iedarbojas nomierinoši, jo pamazina nervu ierosināmību. Spaidīšana jeb maidzīšana — masieris ar pirkstiem satver dziļāk guļošos audus — muskuļus, cīpslas, saites — un izdara stiepjošas, spiedošas un viļājošas kustības. Spaidīšanu izdara ar vienu vai abām rokām gareniski un šķērsvirzienā. Tā ietekmē muskuļu funkcijas, uzlabo vielmaiņu. Vibrināšana. Pārtraukto vibrināšanu — agrāk to sauca par dauzīšanu jeb kapāšanu un nošķīra kā patstāvīgu paņēmienu — parasti izdara ar delnas malu, retāk ar dūri; šo paņēmienu lieto ne pārāk jutīgām, mīkstām ķermeņa daļām, kurām ir stingrs skeleta pamats. Nepārtraukto vibrināšanu izdara, pārvadot masiera pirkstu vibrācijas uz slimnieka ķermeni. Vibrināšana atjauno refleksus, izraisa muskuļu saraušanos, uzlabo MASĀŽA izdara arī ar dažādiem aparātiem — aparātu MASĀŽA. Vispārējai un vietējai vibrināšanai izmanto vibratorus, ko parasti darbina elektromotors. Tos lietojot, jāievēro vairāki noteikumi: masējamo ādas rajonu nedrīkst ietaukot; jāsāk ar lēnu vibrināšanu, ko pastiprina pakāpeniski; vibratoru nedrīkst piespiest pie ķermeņa pārāk stingri; pēc lietošanas vibrators jānotīra. Pie aparātmasāžas pieder arī pneimomasāža jeb vakuummasāža — uz ķermeni iedarbojas ar gaisa viļņiem, sinkardiālā MASĀŽA — ritmiska perifērisko asinsvadu saspiešana, kā arī zemūdens MASĀŽA — uz ķermeni iedarbojas ar ūdens strūklu zem ūdens. Zemūdens masāža MASĀŽA lieto hig., ārstn. un profilakses nolūkā, kā arī sportā. Higiēniskā MASĀŽA kompleksā ar fiz. vingrinājumiem un ūdens procedūrām nostiprina veselību; parasti masē visu ķermeni. Kosmētiskā MASĀŽA ir hig. MASĀŽA paveids; visbiežāk to lieto sejai un kaklam. Tā ieteicama 1 st. pirms gulētiešanas. Rokas nomazgā, seju un kaklu notīra ar ūdenī samērcētu vates tamponu un uz dažām min. uzliek karstu kompresi, pēc tam pirkstu galus ieziež ar krēmu vai eļļu un izdara MASĀŽA. Viena no hig. masāžas formām ir pašmasāža — guļot uz muguras, masē vēderu, izdarot glāstošas un spiedošas kustības pulksteņa rādītāja kustības virzienā (t.i., labajā pusē no lejas uz augšu, tad pa kreisi uz leju). Šis veids ieteicams, ja ir aizcietējums, kūtra zarnu darbība un vāja vēdera muskulatūra. Sēdus masē vispirms kājas, tad rokas; lieto glaudīšanu, berzēšanu, spaidīšanu. Tad ar apļveida kustībām masē krūškurvi. Muguru masē stāvus, ar labo roku kreiso pusi, ar kreiso — labo pusi. Kaklu masē no augšas uz leju. Pašmasāžas ilgums 8—10 min. Obligāti jāsaglabā pareizs elpošanas ritms. Ārstniecisko MASĀŽA lieto tikai pēc ārsta norādījuma kaulu, locītavu un muskuļu slimību un traumu, centrālās un perifēriskās nervu sistēmas slimību, sirds un asinsvadu, elpošanas orgānu slimību, vielmaiņas traucējumu u.c. gadījumos. Ginekoloģijā, uroloģijā (priekšdziedzera masāža). stomatoloģijā MASĀŽA izdara speciāli apmācītas māsas vai ārsti. Sporta MASĀŽA izdara, lai saglabātos sportiskā forma, mazinātos nogurums un atjaunotos spēki. Izšķir sagatavojošo, trenējošo un atjaunojošo MASĀŽA. Sagatavojošā MASĀŽA uzlabo vispārējo tonusu, muskuļu asinsapgādi, palielina organisma darbaspējas; trenējošā MASĀŽA uztur sportisko formu; atjaunojošo MASĀŽA lieto pēc lielas muskuļu slodzes. Nedrīkst MASĀŽA izdarīt akūta iekaisuma gadījumā, kā arī tad, ja ir ļaund. audzēji, aktīva tbc, asiņošana, tromboflebīts, ādas bojājumi u.c. īpašs MASĀŽA veids ir sirds masāža, ko lieto atdzīvināšanā.