— organisma atbildes reakcija uz kairinājumu, kura realizējas ar smadzeņu starpniecību pa noteiktiem nervu ceļiem, kas veido t.s. REFLEKSS loku. Tas sākas receptoros: kairinājuma ietekmē rodas impulsi, kas pa jušanas nerviem nonāk smadzenēs, kur pārslēdzas uz kustību un sekretoriskajiem nerviem, pa kuriem sasniedz izpildorgānu — muskuli vai dziedzeri un izraisa muskuļu saraušanos vai dziedzera sekrēciju. Arējās vides karinājumi, iedarbojoties uz ķermeņa virsmā izvietotajiem redzes, dzirdes, ožas, garšas, taustes, spiediena, t° un sāpju receptoriem, rada orientācijas, aizsardzības, barības u.c. ar ķermeņa kustībām saistītus refleksus; piem., spilgta gaisma izraisa acs zīlītes sašaurināšanos, acu plakstiņu aizvēršanos, galvas vai visa ķermeņa novēršanos no gaismas avota. Organisma iekšējās vides kairinājumi, iedarbojoties uz iekšējo virsmu receptoriem, izraisa iekšējo orgānu gludās muskulatūras saraušanos vai dziedzeraudu sekrēciju, reizēm arī kustību refleksus, piem., bronhu gļotādas kairinājums rada gļotādas pietūkumu, klepu un atkrēpošanu. Komplicētus pozas REFLEKSS, kas notur ķermeni vertikāli, izraisa muskuļu, cīpslu un locītavu saišu receptoru, kā arī līdzsvara orgāna kairinājumi, piem., šūpošanās uz kuģa klāja, jūrai viļņojoties. Vienkāršu zemākas pakāpes REFLEKSS loks iet caur muguras smadzenēm, un tie ir pakārtoti komplicētiem augstākas pakāpes REFLEKSS, kuru loks iet caur galvas smadzenēm. REFLEKSS norisi kontrolē atgriezeniskā aferentācija — impulsi, ko maņu orgānos izraisa REFLEKSS norise un kas signalizē smadzenēm par REFLEKSS izpildes gaitu. Ja šī izpilde noris netraucēti un tiek sasniegts vajadzīgais rezultāts, piem., roka atrauta no sāpes radošā kairinātāja, REFLEKSS laikus mitējas. Ja REFLEKSS izpilde traucēta, REFLEKSS atkārtojas vai papildinās ar citiem REFLEKSS (↑ pašregulācija). Visvienkāršākais ir t.s. muskuļu REFLEKSS loks (↑ attēlu), kas sākas muskuļu (1) un cīpslu (3) receptoros (2, 4), kuru meh. deformācija, piem., straujš muskuļu iestiepums, rada impulsus, kas pa jušanas nerviem (5) — spinālo gangliju jušanas nervu šūnu (6) izaugumiem — nonāk muguras smadzeņu (7) pelēkajā vielā (8), kur pārslēdzas uz kustību nervu šūnām (9) un no tām pa kustību nerviem (10) atgriežas muskulī, izraisot tā saraušanos. Ja impulsi nonāk kustību nervu šūnā caur starpneironu (11), notiek antagonista muskuļa (l2) atslābums. Izšķir beznosacījuma refleksus, kuru anat. struktūra ikvienam jaundzimušam indivīdam veidojas atbilstoši sugas iedzimtajai programmai, un mūža laikā izstrādājamos nosacījuma refleksus, kas rodas līdz ar dzīves pieredzi uz beznosacījuma refleksu strukturālā pamata. Beznosacījuma un nosacījuma REFLEKSS nervu pagaidu sakari apvieno komplicētās funkcionālās sistēmās jeb struktūrās.