īpaši uztveres aparāti, kas uztver kairinājumus no ārējās vides, kā arī no paša ķermeņa orgāniem. Kairinātājs MAŅU ORGĀNI receptoros izraisa impulsus, ko jušanas nervu šķiedras novada cauri visai CNS līdz attiecīgajai galvas smadzeņu lielo pusložu garozas daļai, kurā sarežģīti neirāli procesi rada specifisku sajūtu. Visus šos veidojumus (MAŅU ORGĀNI, nervu šūnas un šķiedras, attiecīgo garozas daļu) kopā I. Pavlovs apzīmējis par analizatoru. Pie MAŅU ORGĀNI pieder ada, acs, auss, kā arī garšas un ožas orgāns. Garšas orgānu (organum gūstus) veido t. s. garšas sīpoliņi, kas atrodas gk. mēles sēņveida un vaļņveida kārpiņās un uztver dažādus ķīm. kairinājumus. Uz galvas smadzeņu deniņu daivas garozu tos pārvada sejas nervs un mēles un rīkles nervs. Ožas orgānu (organum olfactus) veido īpašas nervu šūnas (ožas receptori). kas atrodas deguna dobuma gļotādas mugurējā augšējā daļā. Uz tiem iedarbojas ķīm. kairinātāji, kas gāzu vai tvaiku veidā nonāk deguna dobumā. Kairinātāja ierosinātos impulsus uz galvas smadzeņu deniņu daivas garozu pārvada ožas nervu šķiedras. Garšas un ožas orgāni pasargā organismu no indīgo vielu iekļūšanas, kontrolē uzturvielu kvalitāti. Tiem ir svarīga nozīme gremošanas nosacījumu refleksu izstrādē.