medicīnas nozare, kas pētī mutes dobuma orgānu (zobu, mēles, gļotādas). žokļu un sejas slimības, to izcelsmi, attīstību, ārstēšanu un profilaksi. Agrāk STOMATOLOĢIJA šaurākā nozīmē sauca par zobārstniecību. Izšķir terapeitisko, ortopēdisko, ķirurģisko, kā arī bērnu STOMATOLOĢIJA. Terapeitiskā STOMATOLOĢIJA nodarbojas ar zobu slimību — gk. kariesa un tā komplikāciju, kā arī citu zobu cieto audu slimību un patol. procesu, zobu apkārtējo audu — parodonta un mutes dobuma gļotādas slimību ārstēšanu, pētī sakaru starp zobu slimībām un organisma septisko stāvokli, reimatismu, sirds . un asinsvadu slimībām. Ortopēdiskā STOMATOLOĢIJA nodarbojas ar zobu, zobu rindu un žokļu kaulu protezēšanu. Atsevišķa ortopēdiskās STOMATOLOĢIJA nozare ir o r t od o n t i j a, kas pētī zobu, zobu rindu, sakodiena, žokļu un sejas anomāliju veidošanos, ārstēšanu un profilaksi. Ķirurģiskā STOMATOLOĢIJA nodarbojas ar mutes dobuma, žokļu un sejas slimību ķir. ārstēšanu, kā arī traumatoloģijas plastiskās ķir. problēmām.