invāzijas slimība, ko ierosina cērme (Ascaris lumbricoides); viena no helminlozēm. ASKARIDOZE izplatību nosaka apdzīvoto vietu un pilsētu klimatiskie un san. hig. apstākļi.

Sastopama vietās, kur ir sauss klimats, kā arī aukstajos ziemeļu apgabalos ASKARIDOZE sastopama reti. Tā biežāk mēdz būt bērniem nekā pieaugušajiem. ASKARIDOZE raksturīgi gk. dispeptiski un alerģiski organisma darbības traucējumi. Atsevišķos gadījumos jūtamu traucējumu nav. Nereti ASKARIDOZE klīn. gaita ļoti smaga.

ASKARIDOZE klīn. gaitā izšķir migrācijas stadiju un zarnu stadiju. Migrācijas stadija. simptomi rodas gk. sakarā ar kāpuru migrāciju. Kad notikusi invadēšanās ar nobriedušām cērmju olām, tievajā zarnā izšķiļas kāpuri, kas pa mazo asinsrites loku apm. 4 stundās nonāk plaušās un tur paliek līdz 7 dienām. Šajā laikā daļa kāpuru iet bojā, bet daļa migrē no asinsvadiem bronhiolās un alveolās. Gan kāpuru izdalītie vielmaiņas produkti, gan arī beigto kāpuru sadalīšanās produkti palielina organisma jutīgumu. Dažreiz šajā stadijā plaušās ir perēkļveida infiltrācija, kas ir ļoti nepastāvīga un apm. 3—5 dienu laikā izzūd, bet reizēm atkārtojas no jauna. Infiltrācija plaušās diezgan bieži saistīta ar eozinofiliju asinīs. Slimnieki sūdzas par nogurumu, sāpēm krūtīs, klepu. Var būt paaugstināta t, galvassāpes un reibonis, dažreiz nātrenei līdzīgi izsitumi uz ādas vai sīki pūslīši uz rokām un kājām. Līdzīgu klīn. ainu cilv. organismā var radīt dzīvn-u (suņu, kaķu, cūku) cērmju kāpuru migrācija pa cilv. mazo asinsrites loku. zarnu stadiju iedala 2 fāzēs. Pirmā ilgst apm. 2 1/2 mēn. un praktiski netiek diagnoscēta, bieži vien slimniekam jūtamu traucējumu nav. Organismā ir nepieaugušas cērmes.

Otrās fāzes laikā, kad cērmes jau sasniegušas dzimumgatavību, slimniekam rodas slikta dūša, vemšana, ēstgribas traucējumi, neregulāra zarnu darbība, īslaicīgi paaugstināta t, lēkmjveida sāpes pakrūtē un vēdera vidusdaļā. Nereti ir pastiprināta siekalu izdalīšanās, sevišķi naktī, un alerģiskas parādības. zarnu ASKARIDOZE var izpausties tāpat kā daudzas citas slimības, piem., epilepsija, meningīts, zarnu iekaisums, vēdertīfs, čūlas slimība. Dažreiz var būt komplikācijas — gk. zarnu nosprostojumi, cērmju ielīšana šaurās atverēs. askaridozes ietekmē daudzu inf. slimību (masalu, difterijas, skarlatīnas, tbc) gaita kļūst daudz smagāka, 47,3% gadījumu samazinās sālsskābes daudzums kuņģa sulā. Ļoti bieži, it sevišķi bērniem, ir palielināts eritrocītu grimšanas ātrums. Var būt pazemināts arteriālais un venozais spiediens, mazasinība, pastiprināta uzbudināmība, slikts miegs, nogurums, smaguma sajūta galvā, dažreiz apātija un darbaspēju samazināšanās. Bērniem nereti rodas kaprīzes, izklaidība, nakts bailes, halucinācijas. ASKARIDOZE diagnoscē, ja cilv. izkārnījumos atrod cērmju olas. Migrācijas stadijas laikā, kā arī zarnu stadijas pirmajā fāzē, kad cērmes nav sasniegušas dzimumgatavību, izmanto imunologiskās un bioķīmiskās izmeklēšanas metodes.

ārstē gk. ar dažādiem piperazīna savienojumiem u.c. prettārpu līdzekļiem; dažkārt ar skābekli. Invāzijas gadījumā jāgriežas pie ārsta, kas atkarībā no slimnieka vecuma un organisma fiziol. stāvokļa nosaka ārstēšanas kursu. Masveida ārstn. un profilaktiskos pasākumus (dehelmintizāciju) racionālāk veikt septembrī un oktobrī, jo novembrī un decembrī parazitē gk. jau pieaugušas cērmes, kas kopā ar invadētā cilv. izkārnījumiem izdala ārējā vidē ļoti daudz olu. ASKARIDOZE jāārstē tūdaļ pēc tās konstatēšanas. Ja invadētā cilv. apkārtnē var izveidoties ASKARIDOZE perēklis, jāizmeklē visi ģimenes locekļi un invāzijas gadījumā dehelmintizācija jāizdara nekavējoties. Pēc dehelmmtizācijas izdalījušos parazītus un izkārnījumus visvienkāršāk dezinficēt, aplejot tos ar divkāršu daudzumu verdoša ūdens un atstājot 30—40 min. slēgtā traukā. Šajā nolūkā var izmantot arī hlorkaļķus, karbolskābi vai lizolu.

profilakse. Novērst augsnes piesārņošanu ar cērmju olām. Visefektīvāk to var panākt, dzīvojamās mājās ierīkojot kanalizāciju un centralizētu ūdensvadu. Ja tas nav iespējams, jāgādā san. prasībām atbilstošas labierīcības. izkārnījumu masa, pirms ar to mēslo augsni, jākompostē. dārzeņi, ogas un augļi pirms lietošanas rūpīgi jānomazgā tekošā ūdenī un jānoskalo ar verdošu ūdeni. Arī bērnu rotaļlietas laiku pa laikam ieteicams nomazgāt ar ziepēm un noskalot ar verdošu ūdeni. Produkti jāsarga no mušām un putekļiem.