nieru kamoliņu un kanāliņu iekaisums un deģeneratīvas pārmaiņas, kas parasti pievienojas citām slimībām, piem., hron. glomerulonefrītam, plaušu abscesam, osteomielītam, cukura diabētam (cukurslimībai), nieru vēnu trombozei, kolagenozēm, limfogranulomatozei, malārijai, sifilisam, asins slimībām u.c. Nefrozei raksturīga olbv. parādīšanās urīnā, olbv. daudzuma un sastāva pārmaiņas asinīs un tūska. Sakarā ar vielmaiņas traucējumiem nieru kamoliņos un vēlāk arī kanāliņos izgulsnējas īpašas olbv., kas tos bojā. Līdz ar to kamoliņi pastiprināti sāk laist cauri olbv. no asinīm, kas plūst caur nierēm, un urīnā parādās olbv., bieži vien lielā daudzumā. Pamazām asiņu olbv. daudzums samazinās un patoloģiski mainās to sastāvs. Tā kā asinis vairs nespēj piesaistīt nepieciešamo šķidruma daudzumu, rodas tūska. Bez tam ir smaguma sajūta ķermenī, nogurums, samazinās urīna daudzums. Bieži vien samazinās spējas pretoties vīrusu vai citām inf. Tūska var būt neliela (tikai sejā, pārsvarā no rītiem) vai ļoti liela (visā ķermenī). Dažos gadījumos šķidrums uzkrājas arī pleiras dobumā, vēderplēves dobumā (ascīts). Arteriālais spiediens parasti ir normāls, tomēr dažos gadījumos (piem., ja NEFROZE pievienojas cukura diabētam) tas var būt arī paaugstināts. Asiņu olbv. daudzums samazināts, to sastāvs patoloģiski pārveidots: stipri samazināts albumīnu, bet relatīvi palielināts globulīnu daudzums. Bieži vien palielinās holesterīna daudzums asinīs. Praktiski svarīgi 4 galvenie NEFROZE veidi — lipoidoze, amiloidoze, hialinoze, paraproteinoze. Lipoidozei (lipoidālajai NEFROZE) raksturīga olbv. un tauku kompleksu izgulsnēšanās nierēs, kurai pamatā alerģija un vielmaiņas traucējumi. Parasti lipoidoze ir glomerulonelrita komplikācija, bet bērniem tā var rasties arī bez redzama cēloņa. Lipoidozes slimniekiem ir liela tūska, stipri palielināts olbv. daudzums urīnā, stipras asiņu olbv. novirzes un liels holesterīna daudzums asinīs. NEFROZE miloidozei raksturīga ogļhidrātu olbv. kompleksa (amiloīda) izgulsnēšanās nierēs. Amiloidoze pievienojas gk. hron. strutojošam iekaisumam — ieilgušiem plaušu vai citu orgānu abscesiem, smagai plaušu tbc, osteomielītam utt. Tā var būt arī piedzimta. Amiloidozes slimniekiem tūska ir neliela, arī olbv. daudzums urīnā mazāks nekā lipoidozes gadījumā, citādas mēdz būt arī globulīnu pārmaiņas asinīs. Var būt paaugstināts arteriālais spiediens. Hialinozei raksturīga īpašas olbv. (hialīna) izgulsnēšanās nierēs. Hialinoze var pievienoties cukura diabētam. Urīnā atrodamas olbv., ir paaugstināts arteriālais spiediens. Tūska parasti ir neliela vai mērena, bet dažreiz tās nav. Paraproteinozei raksturīga patoloģiskas olbv. (paraproteīna) izgulsnēšanās nierēs. Paraproteinoze pievienojas dažām asins slimībām. Parasti tūskas nav, olbv. daudzums urīnā liels, asinīs olbv. daudzums normāls vai palielināts. Ārstēšana. Radikāli jāārstē pamatslimība. Daudzos gadījumos noder diurētiskie līdz. Atsevišķu NEFROZE veidu (piem., lipoidozes) gadījumā lieto hormonu preparātus (prednizolonu, triamcinolonu u.c), bet citu NEFROZE veidu (amiloidozes, hialinozes) gadījumā tie var būt bīstami. Profilakse. Laikus jāārstē pamatslimība, jālikvidē visi inf. perēkļi organismā.