kaula smadzeņu iekaisums. To ierosina strutas radošie mikrobi (stafilokoki, streptokoki). Izšķir hematogēno un traumatisko OSTEOMIELĪTS. Pēc klīn. gaitas OSTEOMIELĪTS var būt akūts un hronisks. Hematogēnais OSTEOMIELĪTS rodas, ja inf. iekļūst kaula smadzenēs ar asinīm no strutojoša perēkļa organismā (mandeles, furunkuls; jaundzimušajiem OSTEOMIELĪTS var radīt nabas sepse). Saslimst gk. bērni, parasti līdz 12 g. vecumam (retāk jaunieši, izņēmuma gadījumā pieaugušie). Slimība rodas tikai tad, ja bērna organisms ir īpaši sensibilizēts pret inf. Hematogēnais OSTEOMIELĪTS var būt akūts un hronisks. Akūtais hematogēnais OSTEOMIELĪTS sākas pēkšņi — ar augstu t° (39—40°), sāpēm un pietūkumu vienā loceklī, dažreiz — vairākos locekļos. OSTEOMIELĪTS biežāk lokalizējas locītavām tuvās vietās — augšstilba kaula lejasdaļā, apakšstilba kaulos, augšdelma kaulā, bet var rasties arī jebkurā citā vietā. Ja OSTEOMIELĪTS laikus neārstē, strutas pa kaula smadzeņu kanālu var izplatīties ļoti plaši. Vienlaikus sabiezē kaulplēve, radot periostītu. Strutas var izlauzties cauri kaulaudiem un nonākt starpmuskuļu spraugās, veidojot plašu sastrutojumu. Pēc dažām dienām strutas izlaužas uz āru, radot fistulas. Iekaisuma process izraisa kaula asinsvadu trombozi un kaula barošanās traucējumus: kauls sāk daļēji atmirt. Nedzīvie kaulaudi — sekvestri atdalās no kaula, pamazām sadrūp un ar strutām izdalās ārā. Daļa sekvestru paliek, paildzinot strutošanu, — rodas hroniskais hematogēnais OSTEOMIELĪTS. Dažreiz (gk. pieaugušajiem) hron. hematogēnais OSTEOMIELĪTS var sākties bez akūtās stadijas. Slimība attīstās pamazām, bez drudža un stiprām sāpēm, neveidojot sastrutojumus un fistulas. Hematogēnā OSTEOMIELĪTS komplikācijas: strutains artrīts, patol. lūzums vai izmežģījums, organisma intoksikācija (sepse). Traumatiskais OSTEOMIELĪTS attīstās retāk nekā hematogēnais OSTEOMIELĪTS. Tas rodas, inf. iekļūstot kaula smadzenēs caur brūci pēc vaļējiem lūzumiem un locītavu ievainojumiem, ja bojāta kaulplēve un kauls. Traumatisko OSTEOMIELĪTS veicina brūcē iekļuvušie svešķermeņi. Tas var būt arī nepietiekami ārstēta panarīcija komplikācija. Ārstēšana. Akūto hematogēno OSTEOMIELĪTS ārstē slimnīcā. Lieto antibiotikas, vispārspēcinošu terapiju. Ja izveidojas sastrutojums, nepieciešama operācija. Hron. hematogēno OSTEOMIELĪTS ārstē, slimo locekli imobilizējot un lietojot antibiotikas, izmantojot fizioterapijas procedūras. Ja izveidojušies sekvestri, ārstē ķirurģiski. Traumatisko OSTEOMIELĪTS ārstē tāpat kā hematogēno OSTEOMIELĪTS. Lūzuma gadījumā nepieciešama ilgstoša imobilizācija. Pēc izveseļošanās kaulā vēl ilgi (V2— 5 g.) var saglabāties snaudošā jeb latentā inf. Organisma reaģētspēju zudums, pārpūle, cietušās vietas apsaldēšana, pat neliela trauma, pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana var radīt jaunu slimības uzliesmojumu. Profilakse. Fokālās inf. perēkļu likvidēšana organismā, Panarīcija, kā arī dažādu brūču rūpīga ārstēšana. Vispārspēcinoši līdz. (racionāls uzturs, vit. terapija).