PERIOSTĪTS
Latīņu val.: periostitisSkaidrojums: gr. peri apkārt + osteon kauls
kaulplēves iekaisums. PERIOSTĪTS reti ir patstāvīga
slimība, parasti pievienojas citām
kaulu vai mīksto audu slimībām,
gk. sastrutojumiem, var rasties arī
pēc traumām, līdztekus audzējiem
(reaktīvs PERIOSTĪTS). PERIOSTĪTS var būt gan akūts,
gan hronisks. Akūtam PERIOSTĪTS raksturīga paaugstināta t, galvassāpes,
slikta pašsajūta, iekaisuma apvidū — sāpīgums, dažkārt pietūkums, var
palielināties reģionārie limfmezgli.
Kaulplēve sabiezināta, tūskaina, hiperemēta, zem tās sakrājas šķidrums (strutas, eksudāts). kas to atslāņo no kaula. Dažreiz PERIOSTĪTS var pāriet
uz kaulu un izraisīt osteomielītu.
Iekaisums var uzsūkties bez sekām
vai pāriet hroniskā. Hronisku
PERIOSTĪTS var izraisīt arī specifiski (piem., tbc, sifilisa, aktinomikozes) ieros-i. Hron. PERIOSTĪTS gadījumā veidojas fibrīna uzslāņojumi, var notikt pārkaulošanās (osifikācija). Ārstēšana. Akūta PERIOSTĪTS gadījumā gultas režīms, antibiotikas, pretsāpju līdzekļi, spirta vai Višņevska ziedes kompreses; fizioterapija. Strutojošo PERIOSTĪTS ārstē ķirurģiski. Hron. PERIOSTĪTS gadījumā ārstē pamatslimību.
Komentāri: 0 no 0