strutains plaušu audu sabrukums, kas norobežots no apkārtējiem audiem ar saistaudu kapsulu un veido vienu vai vairākus dobumus.

PLAUŠU ABSCESS rašanos nosaka vairāki pamatfaktori: akūts inf. perēklis plaušu audos, kas var rasties, ja elpošanas ceļos iekļūst strutas rādošie mikroorganismi (stafilokoki, streptokoki, pneimokoki u.c); plaušu karsonis, kas rada plaušu audu nekrozi, vēlāk izveidojas dobums; bronhu nosprostojums. ko var radīt svešķermeņi, sabrukuši plaušu ļaund. audzēji, krūškurvja ievainojumi u.tml.; asinsrites traucējumi, kas izraisa plaušu audu nekrozi, piem., plaušu infarkts.

Parasti ar PLAUŠU ABSCESS slimo cilv. pusmūža gados un vecumā; biežāk — vīrieši. PLAUŠU ABSCESS klīn. gaitu iedala 2 stadijās. Visbiežāk PLAUŠU ABSCESS sākas pēkšņi ar strauju t paaugstināšanos, drebuļiem, svīšanu, rodas sāpes krūtīs, nereti sauss klepus, asinīs palielinās leikocītu daudzums. Otrajā stadijā, kad PLAUŠU ABSCESS vairs nav izolēts, bet strutas izlaužas uz bronhu, klepus pastiprinās, izdalās ļoti daudz strutainu krēpu, t parasti pazeminās, un PLAUŠU ABSCESS pēc kāda laika vai nu likvidējas, vai — biežāk — kļūst hronisks. Strutas var izlauzties ne tikai uz bronhu, bet arī pleiras dobumā; tādā gadījumā slimības komplikācija ir empiēma.

Ārstēšana. Akūtajā stadijā lieto antibiotikas, gk. ievadot tās tieši PLAUŠU ABSCESS dobumā; vispārspēcinoši līdz., pilnvērtīgs, olbv. bagāts uzturs. Ļoti svarīgi ir panākt krēpu un strutu maksimālu atdalīšanos; šai nolūkā izmanto speciālus ārstn. vingrošanas paņēmienus. Ja PLAUŠU ABSCESS ir hronisks, nepieciešama ķir. ārstēšana (attiecīgās plaušu daļas rezekcija).

Profilakse. Pareiza plaušu karsoņa ārstēšana.