EMPIĒMA
Latīņu val.: empYemaGrieķu val.: empyēma
Skaidrojums: gr. empyēma - augonis, sastrutojums
strutu uz
krāšanās kādā ķermeņa dobumā vai
doba orgānā. Visbiežāk EMPIĒMA ierosina
strutas radošie mikroorganismi
(streptokoki, stafilokoki), tbc ieros-i
u.c. Dobuma EMPIĒMA izveidojas, piem.,
pleiras dobumā, ja tajā sakrājas
šķidrums, pievienojas infekcija
un rodas strutas; doba orgāna EMPIĒMA
izveidojas šā orgāna sienu strutojoša iekaisuma (piem., apendicīta, holecistīta, nefrozes) gadījumā, ja tā izvadkanālu nosprosto akmeņi, iekaisuma infiltrāts, gļotādas tūska, rētaudi u.tml. Izšķir akūtu un hron. EMPIĒMA. Akūtās EMPIĒMA simptomi norāda uz akūtu iekaisuma procesu organismā; hron. EMPIĒMA noris ilgstoši un bieži rada organisma vispārēju intoksikāciju. EMPIĒMA r s t ē ar antibiotikām, vispārspēcinošu terapiju. Dobuma EMPIĒMA ārstēšanas pamatprincips ir izvadīt strutas, izdarot punkciju vai atverot dobumu. Doba orgāna EMPIĒMA gadījumā dažreiz bojātais orgāns jāizoperē.
Komentāri: 0 no 0