dažādu slimību, gk. urīnizvadorgānu slimību simptoms.

Sāpīga, apgrūtināta un bieža urinēšana raksturīga urīnpūšļa un urīnizvadkanāla slimībām (piem., cistītam, uretrītam). kā arī dažu citu mazā iegurņa orgānu slimībām. Biežāka urinēšana arī naktī parasti ir vīriešiem priekšdziedzera slimību gadījumā, sievietēm — dzemdes un taisnās zarnas slimību gadījumā. Mājas apstākļos lietotie medikamenti, zāļu tējas, siltuma procedūras samazina un pat likvidē URINĒŠANAS TRAUCĒJUMI, bet nenovērš to cēloni.
URINĒŠANAS TRAUCĒJUMI var izraisīt arī nervu sistēmas slimības, traucējumi iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbībā (cistalģija). Urīna daudzuma palielināšanās (2l un vairāk diennaktī) novērojama cilvēkiem, kas slimo ar cukura diabētu, bezcukura diabētu, hidronefrozi u.c, kā arī dažu medikamentu lietošanas laikā. Šajos gadījumos urinējot slimniekam sāpju nav. Urīna aizturi (retenci) var radīt urīnakmeņi, urīnpūšļa slimības (urīnpūšļa atonija, divertikuli), urīnizvadkanāla slimības un traumas, urīnizvadkanāla sašaurinājumi pēc iekaisuma, ķīm. apdeguma, vīriešiem arī priekšdziedzera audzēji; tā rodas arī saindēšanās, komas, kā arī dažu nervu slimību gadījumā.

Urīna aizture var būt akūta (pilnīga) un hroniska (daļēja, nepilnīga). Urīna akūta aizture rodas, ja ir traucēta urīna noplūde urīnvados un nierēs urīnakmeņu dēļ (↑ urīnceļu akmeņu slimība), bet vīriešiem arī tad, ja ir priekšdziedzera adenoma. Urīnpūslis ir pārpildīts, var būt bieža tieksme urinēt, bet urinēšana nav iespējama. Šādā gadījumā nepieciešama steidzama med. palīdzība (katetrizācija, urīnpūšļa punkcija vai operācija).
Ja rodas urīna hron. aizture, pirms urinēšanas slimniekam ilgi jāgaida urīna parādīšanās, urīns tek ar vāju strūklu, ar pārtraukumiem, pēc lielas spiešanas, bet urīnpūslis pilnīgi neiztukšojas (sakrājas t.s. atlieku urīns). Dažreiz slimniekiem ar stipri pārpildītu urīnpūsli novērojama urīna nesaturēšana, sevišķi naktīs, kad urīns izdalās pa pilienam.

Urīna daudzuma samazināšanās un pat pilnīga tā neizdalīšanās (anūrija) var būt sekas akūtām vai hroniskām nieru slimībām (akūta nieru mazspēja, nefrīts, pielonefrīts, nefroze u.c). Maz urīna izdalās arī saindēšanās gadījumā, pēc traumām, dažu medikamentu (sulfanilamīdu preparātu) lietošanas laikā. Ja urīna daudzums samazinās (diennaktī jāizdalās apm. 1,5 l urīna). nekavējoties jāgriežas pie ārsta. Ieteicamas urīndzenošas zāļu tējas (milteņu, kosu, pētersīļu), siltuma procedūras nieru apvidū, spazmolītiskie līdz. Lietojot sulfanilamīdu preparātus, jādzer ļoti daudz šķidruma.

Urīna nesaturēšana — urīna noplūšana bez tieksmes urinēt — var būt dažādu uroloģisku, ginekoloģisku, kā arī CNS slimību gadījumā. Urīna pilnīga nesaturēšana, kad urīns neuzkrājas urīnpūslī, bet pastāvīgi tek ārā, rodas cilvēkiem, kas slimo ar organiskām CNS slimībām, un norāda uz urīnpūšļa funkcijas traucējumu. Urīna daļēja nesaturēšana, kad urīns izdalās klepojot, smejoties, šķaudot, kā arī fiziski piepūloties, parasti ir sievietēm, kurām sakarā ar dzemdībām radies dzemdes noslīdējums (↑ dzimumorgānu noslīdējums). Vīriešiem urīna nesaturēšanu rada urīnpūšļa un urīnizvadkanāla slēdzējmuskuļa bojājums.

Urīna nesaturēšana naktī (miegā) novērojama gk. bērniem, sevišķi zēniem. Tā rodas sakarā ar īslaicīgām funkcionālām pārmaiņām CNS un ar laiku (garasti 12—16 g. vecumā) izzūd.

Ārstēšana ir ļoti individuāla, tā jāuzsāk agrā bērnībā. Ieteicams ievērot režīmu, diētu, attīstīt nosacījuma refleksus (obligāti urinēt pirms nakts miega, modināt bērnu vajadzības gadījumā arī naktī). Nav vēlams dzert vakaros un it īpaši neilgi pirms gulētiešanas. Dažreiz vakarā var dot gabaliņu siļķes vai maizi ar sāli, lai aizturētu organisma audos ūdeni, tā aizkavējot urīna izdalīšanos urīnpūslī. Lieto arī vit.-us, miega līdzekļus, nomierinošus un tonizējošus līdz., fizioterapiju, psihoterapiju.

Jebkura URINĒŠANAS TRAUCĒJUMI gadījuma nekavējoties jāgriežas pie ārsta, lai konstatētu cēloni un uzsāktu pareizu ārstēšanu.