parasti rodas, attīstoties rētaudiem urīnizvadkanāla gļotādā pēc iekaisuma (gk. gonorejas). traumām vai urīnizvadkanāla gļotādas ķīm. apdeguma; ļoti reti URĪNIZVADKANĀLA SAŠAURINĀJUMS ir iedzimts. Biežāk veidojas vīriešiem, retāk sievietēm. Traucējumi sākas pakāpeniski; urīna strūkla kļūst arvien sīkāka. Ja URĪNIZVADKANĀLA SAŠAURINĀJUMS neārstē, urīnizvadkanāls var pilnīgi noslēgties un rasties urīna sastrēgums vai pat pilnīga aizture. Ārstē bužējot, tomēr rētaudi urīnizvadkanālu nereti sašaurina no jauna. Tādā gadījumā nepieciešama operācija. Profilakse. Izsargāties no urīnizvadkanāla iekaisumiem; pēc traumām, kurās bojāts urīnizvadkanāls, laikus griezties pie ārsta, lai uzsāktu bužēšanu.