slimība, ko izraisa priekšdziedzera palielināšanās sakarā ar labd. audzēja attīstību dziedzeraudos ap urīnizvadkanāla sākumdaļu. Slimo vīrieši pēc 50—60 g. vecuma. Cēlonis ir iekšējās sekrēcijas līdzsvara traucējumi, kas rodas, sēklinieku un priekšdziedzera sekretoriskajai funkcijai pavājinoties. PRIEKŠDZIEDZERA ADENOMA augot, sašaurinās urīnizvadkanāla sākumdaļa, un sakarā ar šā apvidus kairinājumu rodas urinēšanas traucējumi: bieža vajadzība urinēt, sevišķi naktīs, — urīns noplūst pēc ilgākas gaidīšanas ar vājāku strūklu (slimības I stadija). Turpmāk urinēšanas grūtības progresē (II stadija); slimnieks nevar nolaist visu urīnu, jo, PRIEKŠDZIEDZERA ADENOMA palielinoties, urīnizvadkanāls arvien vairāk tiek saspiests un samazinās arī urīnpūšļa muskulatūras tonuss, veicinot urīna uzkrāšanos. Dažiem slimniekiem šajā stadijā pēkšņi rodas pilnīga urīna aizture (urīna retence), ko dažreiz var likvidēt, urīnu novadot mākslīgi (katetrizācija). Ja slimību neārstē, tā pāriet III stadijā, kam raksturīga urīna hron. aizture: urīns no pārpildītā urīnpūšļa notek pilieniem, ļoti bieži, palaikam slapinot veļu un nopilot arī miegā. Urīnpūšļa muskulatūras atonija dažkārt ar ļoti lielu urīna aizturi (1,5—2 1), ilgstošais urīna sastrēgums urīnvados un nierēs izraisa organismā smagas komplikācijas (urīnceļu infekciju, nieru mazspēju, traucējumus sirds, plaušu, kuņģa un zarnu darbībā). Slimnieka vispārējais stāvoklis pasliktinās, rodas slāpes, mutes žūšana, sausa mēle, rūgtums mutē, slikta ēstgriba, novājēšana, caureja vai aizcietējums, vemšana. Ārstēšana sākumstadijā konservatīva — ar hormonu preparātiem, vitamīniem, urīnpūšļa muskulatūru tonizējošiem līdz., diētu (nelietot alkoholiskus dzērienus, asas garšvielas). hig. dzīves veidu (neapsaldēties, neaizturēt urīnu). vēlākās stadijās — ķirurģiska.