— doba orgāna sienas maisveida izspiedums uz āru. Pēc izcelsmes DIVERTIKULS var būt iedzimts un iegūts; tam var būt dažāds lielums un forma. Visbiežāk DIVERTIKULS izveidojas gremošanas orgānos (piem., barības vadā, kuņģī, resnajā zarnā). retāk — citos orgānos (piem., urīnpūslī, bronhos, elpvadā); dažkārt, piem., zarnu divertikulozes gadījumā, DIVERTIKULS ir vairāki. DIVERTIKULS komplikācijas ir akūts vai hronisks DIVERTIKULS iekaisums, asiņošana, kāda orgāna darbības traucējumi, DIVERTIKULS ļaund. pārveidošanās, perforācija. Nelieli DIVERTIKULS parasti nekādus traucējumus nerada, un tos atrod nejauši, izdarot profilaktisku rentgencaurskati vai operāciju. Liela DIVERTIKULS gadījumā simptomi atkarīgi no DIVERTIKULS lokalizācijas un komplikāciju rakstura — var būt sāpes, slikta dūša, vemšana, zarnu aizsprostojums utt. Ārstēšana. Nelieliem DIVERTIKULS, kam nav komplikāciju, ārstēšana nav nepieciešama; pārējos gadījumos DIVERTIKULS ārstē ķirurģiski.