2 invāzijas slimības: teniarinhoze, ko ierosina vērša lentenis (Taeniarhynchus saginatus), un tenioze, ko ierosina cūkas lentenis (Taenia solium); abas šīs slimības pieder pie helmintozēm. Teniarinhoze biežāk sastopama lopkopības rajonos, it sevišķi Aizkaukāza un Sibīrijā. LPSR ik gadus tiek reģistrēti daži desmiti saslimšanas gadījumu. Pieaudzis vērša lentenis parazitē cilv. tievajā zarnā, kāpurstadijā (finnas jeb cisticerki) — liellopu organismā. Parazīta garums 4—10 m, ķermenis sastāv no posmiem, galvas un kakliņa. Galvas (skoleksa) priekšpusē 4 muskuļaini piesūcekņi bez kāšu vainaga (neapbruņotais lentenis). Nogatavojušies posmi, slēgta stumbrveida dzemde ar 18—32 sānu atzarojumiem, no invadētā cilv. zarnām izdalās patstāvīgi (vidēji 100— 150 posmu mēn., posmā 145 000— 175 000 olu). Posmi pārvietojas pa anālās atveres krokām un rada niezi. Tie var pārvietoties arī apkārtējā vidē, kur izkaisa olas. Tikko izdalījušās olas ir pilnīgi nobriedušas un atkarībā no mitruma un t° zināmu laiku saglabā dzīvotspēju. Starpsaimnieki, šajā gadījumā liellopi, invadējas, ja cilv. savām dabiskajām vajadzībām izmanto kūtis vai piemēslo ar lenteņa posmiem un olām ganības, pļavas, liellopu novietnes un to apkārtni. Olas un posmi dzīvn. organismā nokļūst kopā ar netīru zāli, sienu, salmiem un cilv. izkārnījumiem. Teļi dažreiz invadējas no netīriem dzirdināmiem traukiem un kopēju rokām. Dzīvn. kuņģī un zarnās gremošanas sulu ietekmē no olām izšķiļas kāpuri, kas izurbjas caur zarnu gļotādu, nonāk limfvados un asinsvados un tiek iznēsāti pa visu dzīvn. organismu. Visvairāk to ir šķērssvītru muskulatūras saistaudos, it sevišķi košļāšanas, kakla, ribstarpu, sirds un mēles muskuļu saistaudos, kur 6 mēn. laikā attīstās finnas. Šajā laikā dzīvniekiem ir paaugstināta t, nespēks, caureja, paātrināta sirdsdarbība, sāpīga muskulatūra. Intensīvas invāzijas gadījumā dzīvn. var nobeigties. Šī slimība ir liellopu finnoze jeb cisticerkoze. Vērša lenteņa finna jeb cisticerks ir neliels (10 mm diametrā) pūslītis, kas pildīts ar caurspīdīgu šķidrumu. No šādas finnas, ja tā nokļūst cilv. organismā, tievajā zarnā 2 /Ž—3 mēnešos attīstās pieaudzis lentenis, kas tur var parazitēt vairākus gadu desmitus. Ar teniarinhozi biežāk slimo kautuvju strādnieki, pavāri, namamātes. Tenioze sastopama visur tur, kur audzē cūkas un uzturā izmanto mazsālītu un termiski nepietiekami apstrādātu cūkgaļu. PSRS atsevišķi teniozes gadījumi konstatēti gandrīz visos apgabalos un rajonos, arī LPSR. Pieaudzis cūkas lentenis ir 1,5—2 m garš, parazitē cilv. tievajā zarnā, kāpurstadija (finnas jeb cisticerki) — dažādos cūkas orgānos, gk. muskuļos, galvas smadzenēs, sirdī, acīs. Attīstības cikls analoģisks vērša lenteņa attīstībai. Uz cūkas lenteņa galvas bez 4 piesūcekņiem ir arī kāšu vainags (apbruņotais lentenis). Nobriedušajos lenteņa posmos dzemdei ir 7—10 sānu atzarojumi. Posmi no invadētā cilv. zarnām parasti izdalās tikai kopā ar izkārnījumiem. Cūkas šī lenteņa posmus un olas uzņem ar barību, piemēslotu zāli, kā arī norijot cilv. izkārnījumus. Cūkas organismā 3—4 mēn. izveidojas finnas. Cilvēki invadējas, lietojot uzturā jēlu vai termiski nepietiekami apstrādātu finnozu cūkas gaļu. Vērša un cūkas lentenis cilv. organismā rada līdzīgas patol. parādības: sliktu dūšu, vemšanu, pavājinātu, retāk pastiprinātu ēstgribu, smaguma sajūtu vēderā un pakrūtē, aizcietējumu vai caureju; dažreiz rodas pārmaiņas kuņģa sekrēcijā, bieži ir galvassāpes, izklaidība, viegla uzbudināmība, slikts miegs; samazinās darbaspējas. Nereti izveidojas mazasinība un hipovitaminoze. Cūkas lenteņa kāpurstadija cilv. organismā var ierosināt cisticerkozi. Tā visbiežāk rodas, ja no invadētā cilv. zarnām lenteņa posmi antiperistaltikas (vemšana vai sliktas dūšas izraisīta darbība) rezultātā nonāk kuņģī, kur no posmiem atbrīvojas olas un no tām izšķiļas kāpuri, kas ieurbjas kuņģa sienā un ar asinīm aizceļo uz dažādiem orgāniem, visbiežāk uz acīm un smadzenēm. Retāk finnas veidojas ādā un muskuļu saistaudos. Atkarībā no to lokalizācijas slimības pazīmes ir vairāk vai mazāk izteiktas. Raksturīgākais smadzeņu cisticerkozes simptoms ir intensīvas lēkmjveida galvassāpes, kam seko psih. traucējumi. TENIDOZES ārstēšanā lieto melnās ozolpapardes ekstraktu, ķir..u sēklas, akrihīnu u.c. prettārpu līdzekļus. TENIDOZES gadījumā dehelmintizācija jāveic diferencēti. Izdzītos lenteņus, tāpat kā cērmes (↑ askaridoze). iznīcina ar verdošu ūdeni vai ķimikālijām. Pēc dehelmintizācijas slimniekus dispanserizē, jo dažreiz pēc ārstēšanas zarnās var palikt lenteņa galva, no kuras 2—3 mēn. laikā attīstās pieaudzis lentenis. Cisticerkozi ārstē ķirurģiski. Profilakse. Liellopa un cūkas gaļa pirms lietošanas pamatīgi jāizcep vai jāizvāra. Jāgādā par dzīvn. pareizu ēdināšanu un labiem turēšanas apstākļiem, kā arī efektīvu gaļas kontroli, lai patērētāji nesaņemtu finnozu gaļu. Svarīga nozīme arī fermu san. stāvoklim. Invadētais cilv. nedrīkst piesārņot apkārtējo vidi ar lenteņu olām un posmiem.