plakantārpu tipa parazītiski tārpi ar lentveida ķermeni; izraisa cestodozes (↑ helmintozes). Vairāk nekā 1500 sugu parazitē noteiktu sugu dzīvniekos un arī cilvēkā. Parazītiskā dzīves veida dēļ LENTEŅI nav ne gremošanas kanāla, ne maņu orgānu. Barības vielas no saimnieka organismā tie uzņem ar visu ķermeņa virsmu. LENTEŅI ķermenis sastāv no posmiem (proglotīdiem), kuru skaits variē atkarībā no sugas, parazīta vecuma u.c. faktoriem. Ķermeņa priekšgalā ir galva (skolekss), kas nepārsniedz kniepadatas galviņas lielumu, uz tās — piestiprināšanās orgāni. Aiz galvas LENTEŅI ķermenis sašaurinās un pāriet kakliņā. Te veidojas jauni posmi, kas, pakāpeniski paplašinoties, pāriet LENTEŅI ķermenī. Posmi parasti ir četrstūraini. LENTEŅI klāj kutikula, zem kuras atrodas izkaisītu šūnu slānis un vairākkārtu muskuļslānis. Posma iekšējā daļā ir irdenie saistaudi — parenhima, kurā atrodas nervu, izvadorgānu un hermafrodītiska tipa dzimumorgānu sistēma. Nervu sistēmu veido mezglu pāris galvā un vairāki nervu pāri, kas stiepjas uz ķermeņa pakaļējo galu. LENTEŅI visbiežāk attīstās ar 2 vai vairāku saimnieku maiņu. Pieauguši tie parasti mitinās saimnieka (cilv. vai dzīvu.) zarnās, kāpuri — starpsaimnieka ķermeņa dobumā vai audos un orgānos. Retumis viss LENTEŅI attīstības cikls noris bez starpsaimnieka, piem., pundurlentenim — cilv. organismā. Dažreiz cilv. var būt starpsaimnieks (ehinokokam, alveokokam, cūkas LENTEŅI). LPSR iedz-iem konstatētas šādas LENTEŅI sugas: vērša (Taeniarhynchus saginatus) un cūkas LENTEŅI (Taenia solium), kuri ierosina tenidozes, platais jeb zivju LENTEŅI (Diphvllobothrium latum) — ierosina dililobotriozi, pundurlentenis (Hymenolepis nana) un žurku LENTEŅI (H. diminuta) — himenoiepidozi, ehinokoks (Echinococcus granulosus) — ehinokokozi. Pundurlentenis, vērša un cūkas LENTEŅI pieauguši parazitē tikai cilv. organismā, pārējie — arī dzīvn. organismā.