ozolpaparžu dz. sporaugs, kura bezdzimumpaaudze ir daudzg. lakstaugs ar spēcīgu, resnu sakneni.

Aug ēnainos mežos. Ievāc sakneņus rudenī (sept.—okt.) vai pirms lapu plaukšanas pavasarī, attīra, bet nemazgā. Saknenis indīgs. Izmanto svaigu vai žāvē siltumā (līdz 40°). Var uzglabāt 1 g. Droga satur labilus floroglucīna atvasinājumus: aspidinolu, aspidīnu, flavaspidīnskābi, albaspidīnu, filiksskābi, ēterisko eļļu, flavonoīdus. Gatavo biezo un ētera ekstraktu.

Lieto saskaņā ar ārsta norādījumiem pret lenteņiem. Pirms lietošanas slimniekam 1—2 dienas jāievēro viegla beztauku diēta un jālieto caurejas līdzekļi — nātrija sulfāta, magnija sulfāta šķīdums, fenolftaleīns (arī pēc OZOLPAPARDE, melnā preparātu lietošanas); nedrīkst lietot pienu, treknus ēdienus un rīcineļļu, lai nenotiktu saindēšanās. Bieži OZOLPAPARDE, melnā preparātus aizstāj ar sintētiskiem līdzekļiem