ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība.

Zīdaiņu PINNES rodas bērniem pirmajos mēn. Tās veicina mātes hormoni, kas caur placentu nokļuvuši bērna asinīs. Uz zīdaiņa sejas un pakauša parādās sārti dažāda lieluma mezgliņi, reizēm strutu pūslīši, kas pēc pāris mēn. izzūd bez ārstēšanas.
Baltās pinnes (milium) rodas, aizsprostojoties tauku dziedzeru izvadkanāliem. Tās veidojas dziļi tauku dziedzeru daiviņās uz vaigiem, zem acīm un spīd cauri epidermai blīva, cieta, balta kniepadatas galviņas lieluma mezgliņa veidā; āda bez apsārtuma. Biežāk tās rodas sausā ādā, var būt arī taukainās seborejas gadījumā. Likvidē, pārdurot mezgliņa apvalku un izspiežot ar speciālu lāpstiņu, iepriekš dezinficējot ādu.

Melnās pinnes jeb komedoni (comedo) ir paplašinātas tauku dziedzeru atveres, kas aizsprostotas ar ādas raga kārtas šūnām, putekļiem, sažuvušiem tauku dziedzeru izdalījumiem un veido pelēcīgi netīrus vai melnus punktiņus. Lokalizējas visbiežāk uz deguna, zoda, vaigu un deguna krokās, muguras augšdaļā. Ar pirkstu sānu virsmām no tauku dziedzera atveres var izspiest dzeltenbālu, mīkstu masu ar melnu punktiņu virspusē.
Melnās PINNES rodas cilvēkiem, kam ir seborejas parādības. Tās ir sākums parastajām (jaunības) PINNES, tāpēc jāizspiež. Pirms tam āda jāatmiekšķē, uzliekot uz sejas karstu kompresi ar kumelīšu novārījumu vai izmantojot tvaika peldes. Pēc tam sejas ādu notīra ar 2% salicilspirtu vai kamparspirtu.
Melnās PINNES nedrīkst izspiest, ja ap tām jau radies iekaisums (inf. var iekļūt vēl dziļāk tauku dziedzerī). Vislabāk sejas ādu attīrīt 2 reizes gadā kosmētiskajā kabinetā.

Parastās jeb jaunības PINNES (acne vulgaris, acne juvenilis) visbiežāk rodas, ja ir seborejas parādības pubertātes perioda sākumā, un pāriet, dzimumgatavībai iestājoties. Lokalizējas sejā un uz krūtīm vai muguras. Strutas radošie mikrobi, kas atrodas tauku dziedzeru atverēs, izraisa tauku dziedzeru iekaisumu. Ap melnajām PINNES izveidojas sāpīgs pietūkums ar sārtu iekaisuma josliņu, konusveida mezgliņa virsotnē parādās strutu pūslītis.

Mezglveida pinnes (acne conglobata) — jaunības PINNES paveids — rodas, ja sastruto tauku dziedzera pamatdaļa. Izveidojas lieli, sārti, ļoti sāpīgi rieksta lieluma mezgli, kas var saplūst. Šie mezgli klāti ar tumši sārtu, iekaisušu ādu un sadzīstot atstāj dziļas, kropļojošas rētas. Ārstē seboreju. Rētas likvidē ar dziļo ādas lobīšanu vai ar speciālu aparātu.

Sarkanās pinnes (acne rosacea) rodas parasti pēc 30 g. vecuma, biežāk sievietēm. Paplašinās ādas virspusējie asinsvadi sīku dzīsliņu veidā. Sejā parādās apsārtums, kas pakāpeniski iegūst brūnganzilu nokrāsu. Uz apsārtuma fona rodas dažāda lieluma puslodes un konusa veida strutu pūslīši, pēc kuru izzušanas rētas nepaliek. Bieži vienlaikus vērojami veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi — aukstas, zilgansārtas, mitras rokas, plakstiņu un roku trīce, sejas tūska, traucējumi kuņģa un zarnu darbībā, olnīcu funkcijā.
Slimību veicina bojāti zobi, strutains deguna blakusdobumu iekaisums, nelabvēlīgi darba apstākļi (ilgstošs karstums, darbs saulē, vējā), karsti ēdieni un dzērieni, asas garšvielas, alkohols.

Ārstēšanas pamatā ir organisma iekšējo traucējumu novēršana. Profesionālās PINNES (acne professionalis) var rasties, ja strādā ar naftas produktiem, vazelīnu, benzīnu, eļļām, darvu, oglēm. Uz roku ādas, retāk uz sejas un ķermeņa parādās melnās PINNES, kas ātri sastruto. Bieži rodas furunkuli un flegmonas.
Nepieciešams ievērot personisko un darba higiēnu, laikus mainīt darba apģērbu. Medikamentozās pinnes (acne medicamentosa) rodas, ja ilgstoši lieto jodu, bromu, bet ļoti jutīgiem cilv. — arī pēc īslaicīgas šo preparātu lietošanas. Uz sejas, krūtīm, muguras rodas sārti nelieli mezgliņi, kuru centrā drīz izveidojas strutu pūslīši. Pēc to izzušanas paliek mazas retinās.

Ārstē ar līdzekļiem, kas palīdz ātrāk izvadīt no organisma joda un broma preparātus, lieto arī kalcija preparātus, dimedrolu, suprastīnu.
Arī tbc un sifilisa gadījumā uz ādas var rasties PINNES, kas līdzīgas parastajām jeb jaunības pinnēm.