satur toksiskas vielas un var izraisīt cilv. vai dzīvn. saindēšanos un pat nāvi.

Toksiskās (indīgās) vielas augos ir alkaloīdi, glikozīdi, saponīni, olbv. (rīcins), ēteriskās eļļas (terpēni, spirti, ketoni, laktoni), organiskās skābes (skābeņskābe), sveķveida vielas, kumarīni u.c. Ja augā šo vielu tik maz, ka tās cilv. vai dzīvn. nekaitē, augus par indīgiem neuzskata. Uz zemeslodes sastopamas apm. 10 000 INDĪGIE AUGI sugas, to vidū sēnes, paparžaugi, kailsēkļi un segsēkļi.

Toksiskās vielas var būt visā augā vai tikai dažās tā daļās. Saindēties var, INDĪGIE AUGI ieēdot (sēnes), lietojot zāļu tējas bez ārsta kontroles, ieelpojot INDĪGIE AUGI (piem., vaivariņa) gaistošās vielas, neuzmanīgi ievācot indīgos ārstn. augus. Biežāk saindējas bērni, kas mēdz plūkt vai bāzt mutē nepazīstamus augus. Daudziem INDĪGIE AUGI, tos žāvējot, uzglabājot un karsējot, indīgās vielas zūd (gundegām, vizbulītēm, krūkļu mizai), citiem (zilo kurpīšu gurniem, lupinām) paliek.
Augu indīgums atkarīgs no auga attīstības fāzes, ģeogrāfiskajiem, klimatiskajiem apstākļiem un augsnes. INDĪGIE AUGI biežāk sastopami nezālienēs un upmalās. INDĪGIE AUGI nav vienādi bīstami cilvēkam un dzīvniekiem, piem., beladonnas augļi bīstami cilvēkam, bet nekaitē trušiem un vistām.

Daudzus INDĪGIE AUGI mazās devās izmanto ārstn-ā, piem., miega magoni, beladonnu, parasto biškrēsliņu, melno driģeni, kreimeni, melno ozolpapardi, lielo struteni, uzpirkstītes, purva vaivariņu, velnābolu. Biežāk sastopamie INDĪGIE AUGI:

Apdziras, parastās (Huperzia selago) — staipekņu dz. daudzg. sporaugs. Aug ne visai bieži mitros mežos. Šo augu lakstu 5% novārījumu lieto medicīnā hron. alkoholiķu ārstēšanai stacionāros. Augs satur indīgus alkaloīdus, selagīnu, obskurīnu u.c.
saindēšanās notiek, ja dzer lakstu novārījumu pašārstēšanās nolūkā. Pazīmes: sāpes kuņģī, kolapss. pirmā palīdzība: cietušo novieto guļus, dod ieelpot ožamo spirtu, silda rokas, kājas; nepieciešama kvalificēta palīdzība slimnīcā.

Čūskoga, četrlapu (Paris quadrifolia), — liliju dz. daudzg. lakstaugs. Aug mitros, ēnainos krūmājos, mežos. saindēšanās notiek ar ogām, jo tajās ir saponīni peristafīns, paridīns. Pazīmes: sāpes vēderā, vemšana, caureja, sirdsdarbības traucējumi, reibonis. kokalis, parastais (Agrostetnma githago), — neļķu dz. vieng. lakstaugs. Aug kā nezāle labības laukos. Sēklās indīgi saponīni. saindēšanās pazīmes: siekalošanās, vemšana, vispārējs vājums, caureja, krampji, dažreiz var iestāties pat nāve.

Krauklene, vārpainā (Actaea spicata), — gundegu dz. daudzg. lakstaugs. Aug krūmājos, mežos. Viss augs indīgs, satur saponīnus, alkaloīdus u.c. saindēšanās visbiežāk notiek ar ogām. Tās indīgas arī mājputniem. Pazīmes: troksnis ausīs, slikta dūša, vemšana, caureja, elpošanas traucējumi.

Kurpīte, zilā (Aconitum napellus), — gundegu dz. daudzg. lakstaugs, ko audzē kā dekoratīvu un ārstn. augu. Visindīgāki ir tās gurni. Satur alkaloīdus akonitīnus. saindēšanās notiek, ja lieto iekšķīgi pašārstēšanās nolūkā gurnu izvilkumu spirtā vai ūdenī. Pazīmes: dedzinoša sajūta mutē, siekalošanās, vemšana, caureja, aizdusa, nejūtīgums, galvassāpes, reibonis, vēlāk elpošanas traucējumi, paralīze, reizēm iestājas nāve. Akonitīni ir toksiskākās augu indes, tāpēc kurpīšu gurnus dažreiz lieto arī grauzēju iznīcināšanai.

Skopolija, Krainas (Scopolia carniolica), — nakteņu dz. daudzg. lakstaugs. Satur 0,5—4% alkaloīdu, gk. hiosciaminu, atropīnu, skopolamīnu. Var saindēties, pašārstēšanās nolūkā lietojot sakneņu novārījumu vai to spirta uzlējumu, kā arī tos pievienojot alkoholiskiem dzērieniem. Pazīmes un pirmā palīdzība tāda pati kā gadījumos, kad saindējas ar melno driģeni.

Suņstobrs, plankumainais (Conium maculatum), — čemurziežu dz. divg. lakstaugs. Aug krūmājos, sētmalās, upmalās u.c. indīgas visas auga daļas, it sevišķi negatavi augļi. Satur ļoti toksisku alkaloīdu koniīnu. Saindēties var, ieēdot augļus; bērni saindējas, pat rotaļājoties ar šo augu lakstiem. Pazīmes: ādas nejutīgums, kam seko paralīze, sākot no kājām, apgrūtināta elpošana, elpošanas centra paralīze; ja nesniedz palīdzību, pēc 3—4 st. var iestāties nāve.

Velnarutks, indīgais (Cieuta virosa), — čemurziežu dz. daudzg. lakstaugs. Aug ūdens malā. Biežāk saindējas bērni un mājdzīvnieki, ieēdot tā sakneņus pavasarī. Augs satur indīgu vielu cikutotoksīnu. saindēšanās pazinies: putas uz lūpām, siekalošanās, zobu griešana, vemšana, kolikas, reibonis, bezsamaņa, krampji, vispārēja paralīze. nāve var iestāties apm. 1 st. laikā.

Zalktene, parastā (Daphne mezereum), — neliels zalkteņu dz. krūms. Aug mitros lapkoku mežos, krūmos. Viss augs indīgs. Ja ieēd ogas vai citas auga daļas, rodas dedzinoša sajūta mutē, kuņģī, vemšana, asiņaina caureja un urinēšana, bezsamaņa, paralīze, var iestāties pat nāve.

indīgi ir arī segliņi, īves, bebrukārkliņi, cūkauši, gailpieši (delfīnijas), sētvijas, Sibīrijas latvāņi, efejas, zeltlija, melnā naktene, oleandri, dievkrēsliņi u.c. Saindēties var ar visām šo augu daļām.

pirmā palīdzība saindēšanās gadījumā jāsniedz tūlīt. Ja inde nokļuvusi gremošanas traktā, jāizraisa vemšana, pēc tam jāskalo kuņģis (skat. kuņģa skalošana) ar 0,05—0,1% kālija permanganāta šķīdumu vai 0,2% tanīna šķīdumu, jādzer aktivētā ogle vai karbolēns. Daudzu toksisku alkaloīdu saistīšanai var noderēt stipra tēja, kurā daudz miecvielu, vai 2—3% tanīna šķīdums ūdenī. Daudzu inžu saistīšanai var lietot 2—3 olu baltumus ar glāzi piena vai ūdens, pēc tam jāizraisa vemšana vai jāskalo kuņģis.

Universāla pretinde ir šāds maisījums: 50 g aktivētās ogles, 25 g tanīna un 25 g magnija oksīda. Šā maisījuma 2 ēd. k. iedzer ar glāzi silta ūdens vai piena, pēc 1/2 st. ieteicams skalot kuņģi un lietot caurejas līdzekļus. Smagākos gadījumos cietušais jānogādā slimnīcā. Ja indīgās vielas nokļūst uz ādas, skartā vieta rūpīgi jānomazgā ar ūdeni un ziepēm, pēc tam jāapstrādā ar 2% kālija permanganāta šķīdumu ūdenī vai piesātinātu svina acetāta šķīdumu spirtā.