Kas ir vīrusu hepatīts A?

Vīrusu hepatīts A ir akūta infekcijas slimība, ko izraisa vīruss. Slimība skar galvenokārt aknas. Inficēties var, ja netiek ievērotas sanitārās normas – ar ūdeni, pārtiku, netīrām rokām, arī sadzīves kontaktu ceļā.

Kādi ir vīrusu hepatīta A iemesli?

Ar vīrusu hepatītu A saslimst, ja inficējas ar slimības izsaucēju vīrusu, ko izdala cilvēks inkubācijas periodā (kad cilvēks ir inficējies, bet vēl nav slimības klīnisko pazīmju), galvenokārt tā otrajā pusē, un pirmsdzeltes periodā.
Inkubācijas periods var būt no 2 līdz 7 nedēļām, pirmsdzeltes periods ilgst vidēji 7 – 10 dienas. Inficējas fekāli – orālā ceļā, retāk – sadzīves kontaktu ceļā.

Kādi ir vīrusu hepatīta A simptomi?

Vīrusu hepatīta A gaita parasti ir viegla vai vidēji smaga. Dzīvībai bīstamas situācijas var veidoties pacientiem gados ar jau esošām hroniskām slimībām, kad pat nelieli veselības traucējumi var radīt nopietnas problēmas.
Viens no vīrusu hepatīta simptomiem ir ikteruss jeb dzelte. Slimības periodus pēc šī simptoma tā arī sauc: pirmsdzeltes, dzeltes, pēcdzeltes periods.

• Pirmsdzeltes periodā, ja nav datu par slimnieka iepriekšēju uzturēšanos kādā no valstīm, kur biežāk reģistrē vīrusu hepatītu A vai nav norādījumu par iespējamu inficēšanos no kāda cita vīrusu hepatīta A slimnieka, diagnozi uzstādīt pirmajā saslimšanas dienā nebūs tik vienkārši.
• Biežāk sastopams vīrusu hepatīta A dispeptiskais variants, kad slimība izpaužas ar pazeminātu apetīti, sliktu dūšu, var būt vemšana, sāpes pakrūtē, mainīga vēdera izeja.
• Reizēm slimība var atgādināt gripu. Tad galvenās slimnieka sūdzības ir par paaugstinātu ķermeņa temperatūru, lauzošām sāpēm kaulos, muskuļos, drudzi, galvassāpēm, nespēku.
• Pirmsdzeltes periods var izpausties arī ar pazeminātām darbaspējām, nespēku, neskaidrām galvassāpēm, nervozitāti, vispārēju sliktu pašsajūtu. Temperatūra var būt normas robežās.
• Pirmsdzeltes perioda beigās kļūst urīns kļūst tumšs, bet fekālijas – gaišas.
• Pirmsdzeltes periods vidēji arī ilgst 7 – 10 – 11 dienas.
• Dzeltes periodā slimniekam kļūst ikteriskas sklēras, gļotādas un arī āda.
• Dzeltes intensitāte var būt dažāda. Reizēm uz slimību norāda tikai viegli subikteriskas sklēras.
• Dzeltes periodā aknas var būt nedaudz palielinātas, palpējot to mala var būt jūtīga.
• Var palielināties liesa.
• Izmaiņas asins bioķīmiskajās analīzēs norāda uz aknu funkcionāliem traucējumiem.
• Dzeltes periods ilgst vidēji 1 - 2 nedēļas.
• Pēcdzeltes periodā pakāpeniski uzlabojas slimnieka pašsajūta, uzlabojas analīžu rezultāti.

Kā diagnosticē vīrusu hepatītu A?

Par vīrusu hepatītu A jādomā, ja ir atbilstīga klīniskā aina vai epidemioloģiskā situācija. Ārējā vidē, atkarībā no apkārtējās vides temperatūras, hepatīta A vīruss var saglabāties nedēļas, mēnešus un pat gadus.
Vīrusa hepatīta A diagnozi pamato, nosakot antivielas asins serumā, kā arī izvērtējot bioķīmisko rādītāju izmaiņas un dinamiku.
Urīnā konstatē „žults pigmentus”.

Kā ārstē vīrusu hepatītu A?

• Režīmam ir nozīme. Tam jābūt saudzējošam, lai organisms visus spēkus varētu veltīt atveseļošanai. Sevišķi tas attiecināms uz fizisku slodzi. Gultas režīms noteikti jāievēro smagos gadījumos.
• Uzturēties vajadzētu labi vēdinātās telpās.
• Slimnieku nevajadzētu pakļaut nevajadzīgam stresam.
• Diēta saudzējoša, bez „asiem” ēdieniem un dzērieniem. Aizliegti alkoholiskie dzērieni.
• Šķidruma daudzumam jābūt lielākam nekā ikdienā ierasts - 2 – 3 litri dienā. Vienlaikus jāseko līdzi, lai organisms tiek ar to galā, lai neparādās, piemēram, tūskas uz kājām gados vecākiem cilvēkiem.
• Uzņemtajam šķidrumam vajadzētu būt daudzveidīgam, lai tas nesastāv tikai no sulām vai saldinātiem dzērieniem.
• Medikamentu izvēle ir individuāla, atkarīga no slimības simptomiem.
• Ja jāārstē kāda blakus slimība, nekādā gadījumā nevajadzētu lietot hepatotoksiskus (aknām kaitīgus) medikamentus.

Ko pacients var darīt pats?

• Ievērot sanitārās normas un lūgt to darīt citiem.
• Ja esat vīrusa hepatīta A slimnieks, noskaidrojiet, kā jums jāuzvedas, lai nekļūtu par infekcijas avotu saviem tuviniekiem vai citiem cilvēkiem.
• Ja esat saslimis, noskaidrojiet visu par režīmu, kāds jums jāievēro un diētu.
• Centieties ievērot sava ārsta dotos norādījumus.
• Slimības laikā nepieciešama atkārtota analīžu kontrole. Neuztveriet to kā nevajadzīgu formalitāti.
• Neaizmirstiet, ka arī pēc izveseļošanās jums gada laikā vairākas reizes ir jāapmeklē savs ģimenes ārsts, lai pārliecinātos, ka slimība nav atstājusi nevēlamas sekas.
• Pēc pārslimošanas parasti veidojas noturīga imunitāte pret atkārtotu saslimšanu ar vīrusu hepatītu A.
• Pret vīrusu hepatītu A ir iespējams vakcinēties.
• Vakcinēšanās ir iesakāma personām, kuras dodas uz valstīm, kur ir nelabvēlīga epidemioloģiskā situācija un paaugstināts inficēšanās risks, piemēram, Āfrikā, Vidusjūras baseina valstīs un citur.
• Vakcinēties vajadzētu veselības aprūpes iestādēs strādājošajiem, slimnieku kopējiem, pārtikas apstrādes darbiniekiem un citiem, kuriem ir lielāks inficēšanās risks vai kuru saslimšana, ja netiek ievērotas sanitāri higiēniskās normas, var radīt potenciāli bīstamu situāciju inficēties vēl kādam.

Vīrusu hepatīta A komplikācijas un prognozes.

• Vīrusu hepatīts A netiek uzskatīts par smagu slimību, tomēr komplikācijas ir iespējamas, sevišķi, ja aknas ir cietušas jau agrāk, piemēram, hroniska alkoholisma dēļ.
• Bīstamākā komplikācija ir aknu koma, kas vīrusu hepatīta A gadījumā ir reta. Aknas tad netiek galā ar savu uzdevumu – atindēt organismu no dažādām vielām un vielmaiņas produktiem.
• Parasti vīrusu hepatīts A beidzas bez sarežģījumiem, tomēr pāris mēnešus pēc tā pārslimošanas ieteicams saudzējošāks režīms nekā parasti. Tas galvenokārt attiecas uz fizisku slodzi un jebkurām „pārmērībām” diētā.

Man par to jāpadomā:

<ol start="1" type="1">
• Vīrusu hepatīts A ir infekcija, kas izplatās fekāli – orālā ceļā. Ko tas nozīmē?
• Aknu galvenais uzdevums ir atindēt organismu. Vai pārāk bieži nav tā: tajos brīžos, kad man it kā ir vislabāk, aknām ir - vissliktāk?
ol>

Pēc vīrusu hepatīta A pārslimošanas jūs iegūstat imunitāti, bet tas nenozīmē, ka nevarat saslimt ar vīrusu hepatītu B, C…