— dzeltena ādas, gļotādas un acu ābolu krāsa, kas rodas gk. aknu vai žults izvadceļu saslimšanas gadījumā. Dzelteno krāsu rada žults pigments bilirubīns, kas uzkrājas asinīs un nogulsnējas ķermeņa audos. Atkarībā no bilirubīna daudzuma asinīs ādas, gļotādas un acs ābolu krāsa var būt dažāda — no gaiši dzeltenas līdz zaļganai. DZELTE gadījumā nekavējoties jāgriežas pie ārsta, jo tā var būt simptoms vīrushepatītam, leptospirozei u.c. smagām slimībām. Izšķir 3 galvenos DZELTE veidus — parenhimatozo, meh. un hemolītisko DZELTE . Parenhimatozā DZELTE rodas aknu šūnu bojājuma dēļ sakarā ar vīrushepatītu, saindēšanos ar medikamentiem, grūtniecību u.c. Mehānisko DZELTE rada žults izvadceļu nosprostojums sakarā ar žultsakmeņiem, iekaisumu, audzēju u.c. Hemolītiskā DZELTE rodas pastiprinātas eritrocītu sabrukšanas dēļ hemolītiskās anēmijas, sepses, malārijas, saindēšanās u.c. gadījumos. Jaundzimušajiem 2. dienā pēc piedzimšanas bieži rodas t.s. fiziol. DZELTE, kuras cēlonis ir pārejoša aknu mazspēja; šī DZELTE pāriet dažu dienu laikā. Taču reizēm jaundzimušo DZELTE ir simptoms jaundzimušo hemolītiskajai slimībai. Ja neliels ādas dzeltenums novērojams kopš bērnības, jādomā par iedzimtiem bilirubīna izvadīšanas traucējumiem sakarā ar speciālu fermentu trūkumu.