— bērns, kas piedzimis laikā starp 28. un 39. grūtniecības ned. Priekšlaicīgās dzemdībās bērns var piedzimt dzīvs, izaugt un būt praktiski vesels. NEIZNĒSĀTS BĒRNS ir neliela ķermeņa masa un mazs augums. Pēc ķermeņa masas neiznēsātību iedala 4 pakāpēs: I pakāpe — bērni ar masu 2500—2001 g, II pakāpe — 2000—1501 g, III pakāpe — 1500— 1001 g, IV pakāpe — mazāk par 1000 g. Jo lielāka neiznēsātības pakāpe, jo mazāk NEIZNĒSĀTS BĒRNS organisms piemērots patstāvīgai dzīvei un jo vairāk pūļu jāpieliek medicīnas personālam un vecākiem, lai šādu bērnu izaudzinātu. NEIZNĒSĀTS BĒRNS ir slikts barojums, āda sarkana un krunkaina, uz sejas un ķermeņa daudz sīku matiņu un pūciņu. NEIZNĒSĀTS BĒRNS āda ir viegli ievainojama, jutīga un laiž cauri mikrobus, tāpēc bērna drēbītēm jābūt nevainojami tīrām un gludinātām, tās bieži jāmaina un kopējam uz rokām nedrīkst būt sastrutojumu. NEIZNĒSĀTS BĒRNS samērā liela galva, tās apkārtmērs pārsniedz krūšu apkārtmēru. Sejasdaļa neattīstīta. Galvas kauli var būt pagājuši viens zem otra, tāpēc lielais avotiņš var likties mazs. Mazais avotiņš un sānu avotiņi NEIZNĒSĀTS BĒRNS nav noslēgušies, nav saaugušas arī galvaskausa kaulu šuves. Ausu skrimšļi nav attīstīti, ausu gliemežnīcas ir mīkstas. Nagi ir plāni un īsi, nesniedzas līdz pirkstu galiem. NEIZNĒSĀTS BĒRNS nav pietiekami izveidojušies ārējie dzimumorgāni. Zēniem sēklinieki nav noslīdējuši sēklinieku maisiņā, meitenēm lielās kaunuma lūpas neaizsedz dzimumspraugu. NEIZNĒSĀTS BĒRNS raksturīga nepietiekama CNS un pārējo orgānu sistēmu attīstība. Nav nostabilizējusies organisma termoregulācija. NEIZNĒSĀTS BĒRNS ķermeņa t° atkarīga no apkārtējās vides t°, tā var ātri pazemināties un tikpat ātri paaugstināties. Elpošana bieži ir sekla un neritmiska, dažreiz pat apstājas, un bērns kļūst zilgans. Parasti to izraisa slodze (zīšana, raudāšana). Balss NEIZNĒSĀTS BĒRNS ir klusa, pīkstoša. NEIZNĒSĀTS BĒRNS ir vārgs un gurdens, tā reakcija uz apkārtni gausa. Tas parasti nepamostas arī pirms ēdināšanas reizēm. Ēdot NEIZNĒSĀTS BĒRNS ātri piekūst, viņam bieži trūkst zīšanas refleksa, tāpēc sākumā viņu ēdina caur zondi. NEIZNĒSĀTS BĒRNS bieži ir nosliece uz barības atgrūšanu un vemšanu. NEIZNĒSĀTS BĒRNS no dzemdību nama parasti pārved uz speciālu nodaļu bērnu slimnīcā, kur viņam nodrošināta īpaša kopšana, noteikta apkārtējās vides t° un gaisa sastāvs, ko nodrošina, ievietojot bērnu slēgtā, apsildāmā gultiņā (inkubatorā). NEIZNĒSĀTS BĒRNS nepieciešama nepārtraukta medicīnas personāla uzraudzība. NEIZNĒSĀTS BĒRNS no slimnīcas izraksta tad, kad tam izveidojies pareizs elpošanas ritms, uzlabojusies organisma termoregulācija, bērns aktīvi zīž un bērna ķermeņa masa regulāri palielinās (tai jābūt lielākai par 2500 g). Arī pēc izrakstīšanas no slimnīcas NEIZNĒSĀTS BĒRNS prasa rūpīgāku kopšanu. Istabā, kur NEIZNĒSĀTS BĒRNS uzturas, t jābūt 22—24°. Istaba bieži rūpīgi jāvēdina, iznesot bērnu citā telpā. Dzīvokļos ar centrālapkuri gaiss jāmitrina. Ja NEIZNĒSĀTS BĒRNS ķermeņa t nav stabila, dažreiz virs segas pie kājām liek siltu termoforu, tomēr bērnu nedrīkst pārkarsēt. NEIZNĒSĀTS BĒRNS jāsargā no atdzišanas arī pārģērbšanas un mazgāšanas laikā. Katru dienu rūpīgi kopjama bērna āda. NEIZNĒSĀTS BĒRNS mazgā vannā ik pārdienas, bet, kad tas kļūst spēcīgāks, ik dienas. Gaisa t° mazgāšanās laikā 27—28°, ūdens t° — 38°, vēlāk 37°. Bērns jāmazgā ātri, pēc mazgāšanas un nosusināšanas jāietin sausos, sasildītos autiņos. Pastaigas svaigā gaisā sākamas tikai ar ārsta atļauju. Pie pastaigām bērns pieradināms pakāpeniski. Aukstā laikā viņam jābūt silti satītam, vasarā viņš jāsargā no pārkāršanas. NEIZNĒSĀTS BĒRNS nav pilnīgi izveidojušās gremošanas orgānu funkcijas, tāpēc vienīgā barība, ko viņš labi panes, ir ~,~ mātes piens. Ja mātei piena trūkst, pirmajos mēn. vismaz daļa vajadzīgā piena daudzuma jāaizstāj ar donora pienu (noslaukts un pasterizēts citas mātes piens). Izņēmuma gadījumā arī NEIZNĒSĀTS BĒRNS ēdina ar dažādiem no govs piena gatavotiem maisījumiem (↑ zīdaiņa ēdināšana). Piena daudzumu un ēdienreižu skaitu NEIZNĒSĀTS BĒRNS nosaka ārsts. Parasti pēc izrakstīšanas no dzemdību nama NEIZNĒSĀTS BĒRNS ēdina 7 reizes, vārgāku bērnu 8—10 reizes diennaktī. Bērnu nevajag ilgi turēt pie krūts. Ja bērns nogurst un nevar izēst nepieciešamo piena daudzumu, pienu noslauc un dod no pudeles. Pudelēm, to gumijas uzgaļiem, karotītēm un māneklīšiem jābūt novārītiem. Tā kā NEIZNĒSĀTS BĒRNS jāaug straujāk nekā iznēsātam bērnam, mātes pienu papildina ar olbv., dodot biezpienu vai kefīru. Ēdināšanas starplaikos NEIZNĒSĀTS BĒRNS dod dzert vārītu, ar glikozi saldinātu ūdeni. Objektīva pareizas ēdināšanas mēraukla ir bērna ķermeņa masas pietiekama, regulāra palielināšanās. Vēlākajos attīstības mēnešos NEIZNĒSĀTS BĒRNS ēdināšana būtiski neatšķiras no iznēsāta bērna ēdināšanas. Ne tikai zīdaiņa periodā, bet arī vēlāk NEIZNĒSĀTS BĒRNS ir uzņēmīgāks pret slimībām, ātrāk nogurst, lēnāk pielāgojas jauniem dzīves apstākļiem, tāpēc prasa saudzīgu attieksmi un rūpīgu kopšanu. NEIZNĒSĀTS BĒRNS biežāk slimo ar rahītu, anēmiju, CNS attīstības traucējumiem, ko vecāki ne vienmēr var laikus pamanīt, tāpēc ieteicams regulāri konsultēties ar ārstu. Ja NEIZNĒSĀTS BĒRNS pareizi ēdina, rūpīgi kopj un izsargā no rahīta, anēmijas un inf. slimībām, viņš samērā ātri pēc ķermeņa masas un attīstības panāk iznēsātu bērnu.