elastīgi ragvielas pavedieni (ādas derivāti), kas klāj zīdītāju ķermeņa virsmu.

Pieaugušam cilv. izšķir garos MATI (galvas, bārdas, ūsu, padušu, kaunuma paugura matus). īsos MATI (uzacis, skropstas) un pūkas, kas sedz visu pārējo ķermeni, izņemot lūpu sārto daļu, pēdu apakšējo virsmu, pirkstu sānvirsmas un delnas. Matam izšķir stiebru (virs ādas). sakni (ādā) un sīpolu (zemādā). Mata sīpolu un sakni ietver mata maisiņš, ar ko saistītas gludās muskuļšūnas (aukstumā, bailēs tās saraujas, MATI saceļas stāvus, veidojas zosāda) un tauku dziedzeri. Mata stiebru un sakni veido pārragojušās, nedzīvas šūnas. Mata sīpola šūnas ir dzīvas; tās nepārtraukti vairojas, tāpēc arī MATI aug (apm. 0,4 mm diennaktī).

MATI mūža ilgums ir 2—4 g. (tas atkarīgs no vecuma, nervu un iekšējās sekrēcijas sistēmas stāvokļa, pārciestām inf. slimībām un matu kopšanas). MATI krāsa atkarīga no pigmenta daudzuma; ja tas zūd, MATI nosirmo (nosirmošana).

Attēls. Mata uzbūve (shēma). 1 — mats; 2 — epiderma; 3 — mata stiebrs; 4 — tauku dziedzeris; 5 — pamatāda; 6 — mafa sakne; 7 — sviedru dziedzeris; 8 — mata sīpoliņš; 9 — mata pauguriņš