resnās zarnas iekaisums.

KOLĪTS ir viena no visvairāk izplatītajām gremošanas orgānu slimībām. Bieži KOLĪTS rodas vienlaikus ar enterītu vai gastroenterītu.
Tā cēlonis var būt inf. (dizentērija, vēdertīfs, tbc., nepareizs uztura režīms, rupja, grūti sagremojama barība, olbv. un vit. trūkums, bojāti uzturlīdzekļi, saindēšanās (ar svinu, dzīvsudrabu u.c.), pārmērīga medikamentu lietošana (antibiotikas, sulfanilamīdi, caurejas līdzekļi u.c.), kuņģa, aizkuņģa dziedzera, aknu, tievās zarnas darbības traucējumi.
KOLĪTS izcelsmē nozīme ir arī nervu sistēmas darbības traucējumiem (pārpūle, slimības u.c.). Atkarībā no KOLĪTS cēloņa un slimības smaguma bojājumi resnajā zarnā var būt dažādi.

KOLĪTS var būt akūts un hronisks.
Akūtam KOLĪTS raksturīgas asas sāpes vēdera lejasdaļā, caureja, slikta dūša, nespēks. Var būt vemšana, tenesmi, paaugstināta t. Izkārnījumi putrveidīgi vai šķidri, ar gļotu piejaukumu, smagos gadījumos — arī ar asiņu piejaukumu. Slimība ilgst no dažām dienām līdz 2—3 ned. un ilgāk. Var rasties sarežģījumi — hepatīts, pielīts, sepse. Akūts KOLĪTS var pāriet hroniskā.

Hroniskam KOLĪTS raksturīgas sāpes vēdera lejasdaļā pirms vai pēc vēdera izejas un caureja, kas mijas ar aizcietējumu. Slimniekiem ir smaguma sajūta vēderā, urkšķēšana, pastiprināta gāzu veidošanās, var būt slikta dūša, nespēks. Sāpes pastiprinās, ja lieto treknu barību, tādus produktus, kas satur daudz šķiedrvielas (īpaši kāpostus), vai svaigu pienu. Izkārnījumi caurejas gadījumā ir putrveidīgi vai šķidri, tajos var būt gļotu un asiņu piejaukums. Hron. KOLĪTS slimniekiem uzlabošanās periodi mijas ar slimības paasinājumiem, ko rada diētas neievērošana, uztraukums, citas slimības.

KOLĪTS var radīt novājēšanu, hipovitaminozi, anēmiju. Arī hron. KOLĪTS var pievienoties hepatīts, pielīts, sāpes u.c. sarežģījumi.

Ārstē atkarībā no cēloņa. Akūta KOLĪTS gadījumā nekavējoties jāgriežas pie ārsta. Pirmajās dienās nepieciešams gultas režīms.
Galvenais KOLĪTS ārstēšanā ir diēta.
Ārstēšanas sākumā un slimības paasinājuma laikā zarnas jāsaudzē. Ieteicami sausiņi, rīsa un mannas putra, liesa gaļa, svaiga liesa zivs, svaigs biezpiens; cukurs lietojams ne vairāk kā 30—40 g dienā, ierobežojams arī vārāmā sāls patēriņš. Ilgstoša saudzējoša diēta KOLĪTS gadījumā ir kaitīga, tāpēc, stāvoklim uzlabojoties, jāpāriet uz pilnvērtīgu uzturu ar normālu olbv., tauku un ogļhidrātu daudzumu. Tomēr jāizvairās no kairinošiem ēdieniem, augļiem un svaiga piena un jāierobežo vārāmā sāls patēriņš.
Liela nozīme KOLĪTS ārstēšanā ir vit. terapijai. Lieto arī medikamentus; sulfanilamīdi un antibiotikas jālieto pēc ārsta norādījumiem, lai nerastos zarnu disbakterioze. Hron. KOLĪTS slimniekiem jāievēro ārsta noteiktā diēta.

Ieteicama fizioterapija un ārstēšanās sanatorijā (Esentuki, Zeļeznovodska, Pjatigorska, Boržomi, Moršina). Reizēm jāārstē ķirurģiski. Profilakse. Jānovērš un jāārstē gremošanas orgānu slimības.
Jāievēro pareizs uztura režīms; rūpīgi jāmazgā rokas, augļi, dārzeņi. Nepieciešams pietiekami ilgs miegs, dozēta fiz. slodze, ūdens procedūras.