kuņģa un tievās zarnas iekaisums. GASTROENTERĪTS var būt akūts un hronisks. Akūta GASTROENTERĪTS cēloņi ir uztura toksikoinfekcijas; vispārējas inf. slimības — masalas, gripa u.c., saindēšanās ar sārmiem, skābēm, smago metālu sāļiem, medikamentiem, autointoksikācija sakarā ar smagām aknu un nieru slimībām un vielmaiņas traucējumiem. Saslimšanu veicina alerģija, ķermeņa pārkāršana vai atdzišana, sālsskābes trūkums kuņģa sulā. Kaitīgais faktors vispirms iedarbojas uz kuņģi, pēc tam uz tievo zarnu. Galv. simptomi: atraugas, smaguma sajūta un sāpes vēderā, slikta dūša, vemšana (izvemj uzņemto barību), caureja; var būt galvassāpes, paaugstināta t°, sirdsdarbības traucējumi. Slimība parasti ilgst dažas dienas, bet novājējušiem, vecākiem cilv. un bērniem tā var ilgt dažas ned. Ārstēšanā galvenais ir atbrīvot organismu no baktēriju toksīniem un kaitīgām vielām. To panāk ar kuņģa skalošanu (lietojot zondi vai dodot slimniekam daudz dzert un pēc tam izraisot vemšanu) un sāļu caurejas līdzekļiem. 1—2 dienas jāatturas no ēšanas un jādzer daudz šķidruma (nesaldināta tēja). Diētu pakāpeniski paplašina, vēl ilgāku laiku uzmanīgi lietojot šķiedrvielu saturošus uzturlīdzekļus (dārzeņus, svaigus augļus un ogas) un izvairoties no trekniem un kairinošiem ēdieniem un alkoholiskiem dzērieniem. Hron. GASTROENTERĪTS var rasties pēc akūta GASTROENTERĪTS, kā arī tad, ja ilgstoši pārēdas, lieto treknu, kairinošām garšvielām bagātu uzturu un barību pietiekami nesakošļā. GASTROENTERĪTS rašanos sekmē kuņģa un zarnu gremotspējas samazināšanās. Dažreiz GASTROENTERĪTS slimniekiem caurejas nav, tomēr izkārnījumu analīze liecina par tievās zarnas darbības traucējumiem. Slimība ir ilgstoša, turklāt uzlabošanās periodi mijas ar pasliktināšanos (pēc diētas pārkāpumiem). GASTROENTERĪTS komplikācijas var būt anēmija, hipovitaminozes. citu gremošanas orgānu (aknu, žults pūšļa, aizkuņģa dziedzera) darbības traucējumi. Ārstēšanā galvenais ir saudzējošs, viegli izmantojams, pilnvērtīgs uzturs. Nedrīkst lietot žāvētu un ceptu gaļu un zivis, svaigu maizi, kūkas, treknus cepumus, pākšaugus, sēnes, pārāk aukstus ēdienus un dzērienus, alkoholiskus dzērienus. Jāēd 4—5 reizes dienā noteiktos laikos nelielām porcijām. Lai veicinātu gremošanu, ieteicami liesi, vāji buljoni, dārzeņu ēdieni, maigas augļu, ogu vai dārzeņu sulas. Profilakse. Jāievēro ēdienreizes, jālieto viegli izmantojams, pilnvērtīgs uzturs, un barība labi jāsakošļā.