zarnu nūjiņas (Escherichia coli) patogēno celmu ierosināta inf. slimība, ar ko slimo gk. zīdaiņi, neiznēsāti, kā arī mākslīgi baroti un novājināti bērni. Bērni, kam labas pretestības spējas, kā arī pieaugušie parasti neslimo, bet kļūst par baktēriju nēsātājiem. Patogēnā zarnu nūjiņa visbiežāk ierosina gremošanas trakta traucējumus (enterītu, gastroenterītu). bet var izraisīt arī sepsi, peritonītu, cistītu u.c. Pazīstami apm. 20 zarnu nūjiņas patogēni celmi (serotipi). Tie ir izturīgi ārējā vidē; piena produktos saglabājas 8—107 dienas, uz zīdaiņa autiņiem — 15—165 dienas, uz gumijas un plastmasas rotaļlietām — 60—134 dienas. Inf. avots ir slimi bērni, kā arī veseli bērni un pieaugušie — baktēriju nēsātāji. Inficēties var ar netīrām rokām, inficētiem pārtikas (gk. piena) produktiem, bērnu kopšanas priekšmetiem, rotaļlietām. Iespējama arī autoinfekcija, ja zarnās dzīvojošā nepatogēnā zarnu nūjiņa pārvietojas no resnās zarnas uz tievo zarnu, iegūst patogēnas īpašības un ierosina saslimšanu. Inkubācijas periods ir 1—20 dienās, visbiežāk 3—10 dienas. Nonākusi zarnās, patogēnā zarnu nūjiņa savairojas, radot gk. tievās zarnas iekaisumu. Tāpēc ir traucēta uzturvielu šķelšanās un uzsākšanās. Uzturvielām nepilnīgi sašķeļoties, rodas dažādas toksiskas vielas, kas kopā ar patogēno zarnu nūjiņu izdalīto toksīnu uzsūcas un ierosina nervu sistēmas darbības un asinsrites traucējumus. Slimības norise var būt dažāda atkarībā no organisma pretošanās spējas, vecuma, ieros. patogenitātes u.c. faktoriem. Vieglas formas gadījumā bērna pašsajūta gandrīz nav traucēta, ķermeņa t normāla, bet pasliktinās ēstgriba, rodas neliela caureja (3—5 reizes dienā), zīdaiņiem var būt barības atgrūšana. Bērnam ar vidēji smagu slimības formu ķermeņa t paaugstinās līdz 38—38,5°, vēders uzpūsts, caureja (6—10 reizes dienā), izkārnījumi ūdeņaini, ar gļotu piejaukumu; var būt vemšana. Smagas slimības formas gadījumā raksturīga ir intoksikācija, vielmaiņas traucējumi, ķermeņa t 38—39°, uzpūsts vēders, ilgstoša vemšana 3—5 reizes dienā, stipra caureja (biežāk nekā 10 reižu dienā; izkārnījumi ļoti ūdeņaini, ar nepatīkamu smaku), āda bāli pelēcīga, sausa, krunkaina. Bērns ātri novājē — ķermeņa masas zudums sasniedz 400 g un vairāk diennaktī. Intoksikācija, kā arī liels šķidruma un minerālvielu zudums rada asinsrites, sirdsdarbības un nieru darbības traucējumus. Ja bērns sevišķi novājināts, patogēnā zarnu nūjiņa var izraisīt sepsi — rodas strutaini perēkļi plaušās, nieru bļodiņās, ausīs. Slimības iznākums un ilgums atkarīgs gk. no slimības formas: vieglas formas gadījumā bērns izveseļojas dažās dienās, smagas — slimība var ieilgt pat līdz vairākiem mēn. Nedaudz atšķirīgu, dizentērijai līdzīgu slimības gaitu rada inficēšanās ar patogēnās zarnu nūjiņas serotipu O 124. Patol. process lokalizējas resnās zarnas gļotādā — rodas iekaisums un virspusējas cūliņas. Slimība parasti sākas pēkšņi ar galvassāpēm, ķermeņa t° paaugstināšanos līdz 38—39°; vēders iziet 5—8 reizes diennaktī, izkārnījumos gļotas un asinis. Ārstē parasti slimnīcā. Pirmās 6— 12 st. bērnam nedod ēst, bet dod daudz dzert (tēju, 5% glikozes šķīdumu u.c.). Zīdainim diennaktī jāsaņem 120—150 ml šķidruma uz 1 kg ķermeņa masas. Ja bērns nedzer vai ari bieži vemj, šķidrumu ievada vēnā vai zem ādas. Vēlāk bērnu sāk barot (atkarībā no vecuma) ar mātes pienu vai kefīru — 10—50 ml ik pēc 2 st. Stāvoklim uzlabojoties uztura devu pakāpeniski palielina. Ārstēšanā izmanto arī gremošanas fermentus un vitamīnus. Vidēji smagas un smagas slimības formas gadījumā lieto antibiotikas, nitrofurānu preparātus, kā arī pārlej plazmu vai asinis. Profilakse. Kopjot un ēdinot mazus bērnus, stingri jāievēro personiskā higiēna. Piena produktus, kā arī pārējo zīdaiņu uzturu drīkst uzglabāt tikai neilgu laiku ledusskapī, sterilizētos, cieši noslēgtos traukos. Ja bērnam ir gremošanas traucējumi, jāgriežas pie ārsta. Bērnu kolektīvos svarīga ir slima bērna agra izolēšana un telpu dezinfekcija; saskarē bijušos bērnus bakterioloģiski izmeklē.