BOTULISMS
Latīņu val.: botulismusSkaidrojums: lat. botulus desa
-
Starptautiskā slimību klasifikācija (ssk10)
Kods: A05.1
Klasifikātorā:- Infekcijas un parazitāras slimības A00-B99
- Zarnu infekcijas slimības A00-A09
- Citas bakteriālas uztura toksikoinfekcijas A05
- Botulisms A05.1
- Citas bakteriālas uztura toksikoinfekcijas A05
- Zarnu infekcijas slimības A00-A09
- Infekcijas un parazitāras slimības A00-B99
-
Avots
Populārā medicīnas enciklopēdija, 1984. gads.
uztura toksikoinfekcija, kas rodas, ja pārtikas produkti ir inficēti ar BOTULISMS nūjiņu Clostridium bofulinum un tās toksīniem.
Ieros. veģetatīvā forma (nūjiņa) veido sporas un vairojas vidē ar stipri samazinātu skābekļa daudzumu (produktu iekšienē). BOTULISMS nūjiņai izšķir 7 seroloģiskos tipus — A, B, C, D, E, F, G (biežāk sastopams A, B, C un E tips). BOTULISMS ieros. veģetatīvo formu izturība nav liela, bet sporas ir sevišķi izturīgas ārējā vidē (iet bojā tikai pēc 1—6 st. ilgas vārīšanas vai pēc 30 min. 120° temperatūrā autoklāvā; saglabā dzīvotspēju arī zemā t° un saules gaismā), kā arī pret dezinfekcijas līdzekļiem (5% lizola vai 20% formalīna šķīdumā saglabājas 24 st., etilspirtā — līdz 2 mēn.).
BOTULISMS nūjiņas toksīni ir izturīgi pret skābēm, gremošanas fermentiem un karsēšanu; tie pieder pie visspēcīgākajām organiskajām indēm (cilv. letālā deva — 0,00006mg) - BOTULISMS ieros. parazitē cūku, zirgu, govju, žurku, kā arī vēžveidīgo un gliemju zarnās. Sporas spēj ilgstoši saglabāties augsnē, ūdenī, dūņās.
Cilv. ar BOTULISMS inf.-ējas, izmantojot uzturā inf.-ētus produktus — desas, šķiņķi, zivis, sviestu, konservus (gk. mājās gatavotus). BOTULISMS ieros. un tā toksīns produktos uzkrājas noteiktos apstākļos (ja tos vairākas dienas uzglabā 30—37° temperatūrā bezgaisa vidē ar nepietiekamu cukura vai sāls koncentrāciju). Pazeminoties t°, pavājinās mikrobu spēja producēt toksīnus; 10—12° temperatūrā toksīnu veidošanās pilnīgi apstājas. Ar svaigiem produktiem parasti BOTULISMS neizplatās, lai gan svaigi dārzeņi un augļi bieži ir inficēti ar BOTULISMS ieros. sporām.
Slimais cilv. nav citiem bīstams. Slimības izcelsmē un attīstībā nozīmīga ir gan ieros., gan arī tā toksīna iedarbība uz organismu. Toksīns gremošanas traktā samazina audu pretošanās spēju un ļauj ieros-am iekļūt audos. Šeit tas vairojas un izdala toksīnu, kas uzsūcas asinīs, tiek iznēsāts pa visu organismu, rada nervu sistēmas (gk. CNS) un asinsvadu bojājumus.
Inkubācijas periods parasti ir 2— 5 st., bet var ieilgt līdz 10 dienām. Sākumā rodas nespēks, slikta dūša, vemšana, aizcietējums un vēdera uzpūšanās, ko izraisa zarnu atonija; t° normāla vai nedaudz paaugstināta (līdz 38°). Visraksturīgākie ir CNS bojājumu simptomi: neskaidra redze, dubultošanās, platas un nevienādas acu zīlītes, acu ābolu kustību traucējumi, šķielēšana, augšējā plakstiņa noslīdējums. Sakarā ar gļotādas sausumu apgrūtināta runāšana un barības uzņemšana. Smagākos slimības gadījumos ir elpošanas un sirdsdarbības traucējumi, kā arī mīksto aukslēju parēze. Parasti slimība ilgst 1—2 mēn. Letalitāte ir 20—70% .
Ārstēšana. Ja ir aizdomas par saslimšanu ar BOTULISMS, jāiedzer 20—30 g aktivētās ogles apm. ar pusglāzi ūdens. Tālākā ārstēšana (kuņģa skalošana, speciāli serumi, antibiotikas u.c.) izdarāma tikai slimnīcā.
Profilakse. San. hig. normu ievērošana konservu gatavošanā, kā arī pārtikas produktu apstrādāšanā, transportēšanā un uzglabāšanā. Mājās gatavoto konservu izejvielas — dārzeņi, sēnes, zivis, gaļa u.c. rūpīgi jāmazgā un pareizi jāsterilizē; jāizmanto tikai svaigi produkti; konservi uzglabājami aukstā vietā.
Ieros. veģetatīvā forma (nūjiņa) veido sporas un vairojas vidē ar stipri samazinātu skābekļa daudzumu (produktu iekšienē). BOTULISMS nūjiņai izšķir 7 seroloģiskos tipus — A, B, C, D, E, F, G (biežāk sastopams A, B, C un E tips). BOTULISMS ieros. veģetatīvo formu izturība nav liela, bet sporas ir sevišķi izturīgas ārējā vidē (iet bojā tikai pēc 1—6 st. ilgas vārīšanas vai pēc 30 min. 120° temperatūrā autoklāvā; saglabā dzīvotspēju arī zemā t° un saules gaismā), kā arī pret dezinfekcijas līdzekļiem (5% lizola vai 20% formalīna šķīdumā saglabājas 24 st., etilspirtā — līdz 2 mēn.).
BOTULISMS nūjiņas toksīni ir izturīgi pret skābēm, gremošanas fermentiem un karsēšanu; tie pieder pie visspēcīgākajām organiskajām indēm (cilv. letālā deva — 0,00006mg) - BOTULISMS ieros. parazitē cūku, zirgu, govju, žurku, kā arī vēžveidīgo un gliemju zarnās. Sporas spēj ilgstoši saglabāties augsnē, ūdenī, dūņās.
Cilv. ar BOTULISMS inf.-ējas, izmantojot uzturā inf.-ētus produktus — desas, šķiņķi, zivis, sviestu, konservus (gk. mājās gatavotus). BOTULISMS ieros. un tā toksīns produktos uzkrājas noteiktos apstākļos (ja tos vairākas dienas uzglabā 30—37° temperatūrā bezgaisa vidē ar nepietiekamu cukura vai sāls koncentrāciju). Pazeminoties t°, pavājinās mikrobu spēja producēt toksīnus; 10—12° temperatūrā toksīnu veidošanās pilnīgi apstājas. Ar svaigiem produktiem parasti BOTULISMS neizplatās, lai gan svaigi dārzeņi un augļi bieži ir inficēti ar BOTULISMS ieros. sporām.
Slimais cilv. nav citiem bīstams. Slimības izcelsmē un attīstībā nozīmīga ir gan ieros., gan arī tā toksīna iedarbība uz organismu. Toksīns gremošanas traktā samazina audu pretošanās spēju un ļauj ieros-am iekļūt audos. Šeit tas vairojas un izdala toksīnu, kas uzsūcas asinīs, tiek iznēsāts pa visu organismu, rada nervu sistēmas (gk. CNS) un asinsvadu bojājumus.
Inkubācijas periods parasti ir 2— 5 st., bet var ieilgt līdz 10 dienām. Sākumā rodas nespēks, slikta dūša, vemšana, aizcietējums un vēdera uzpūšanās, ko izraisa zarnu atonija; t° normāla vai nedaudz paaugstināta (līdz 38°). Visraksturīgākie ir CNS bojājumu simptomi: neskaidra redze, dubultošanās, platas un nevienādas acu zīlītes, acu ābolu kustību traucējumi, šķielēšana, augšējā plakstiņa noslīdējums. Sakarā ar gļotādas sausumu apgrūtināta runāšana un barības uzņemšana. Smagākos slimības gadījumos ir elpošanas un sirdsdarbības traucējumi, kā arī mīksto aukslēju parēze. Parasti slimība ilgst 1—2 mēn. Letalitāte ir 20—70% .
Ārstēšana. Ja ir aizdomas par saslimšanu ar BOTULISMS, jāiedzer 20—30 g aktivētās ogles apm. ar pusglāzi ūdens. Tālākā ārstēšana (kuņģa skalošana, speciāli serumi, antibiotikas u.c.) izdarāma tikai slimnīcā.
Profilakse. San. hig. normu ievērošana konservu gatavošanā, kā arī pārtikas produktu apstrādāšanā, transportēšanā un uzglabāšanā. Mājās gatavoto konservu izejvielas — dārzeņi, sēnes, zivis, gaļa u.c. rūpīgi jāmazgā un pareizi jāsterilizē; jāizmanto tikai svaigi produkti; konservi uzglabājami aukstā vietā.
2011-02-07 14:41:00
ak
ka tad nemelo
2009-09-23 15:01:57
botulīna
Esmu cietusi tikko no šitā 'zvēra',tas bija traki!Tādas vemšanas nekad nav bijis,ūdenis no kuņģa nāca ar lielu spiedienu un nedabīgā daudzumā.Redze tagad ir vāja -tuvumā slikti redzu.Šausmīgs nespēks un slāpes nepārtrauktas.
Izārstēt to var tikai slimnīcā un arī jābūt klāt labam infekcionistam.Man paveicās ,Ventspilī ir dr. Buka kas ātri noreaģēja un darīja visu nepieciešamo.
Mans secinājums - neēdīšu cietžāvētas butes!!!!
2009-03-06 12:24:18
dainis
Vai tā ir precīza inform
Komentāri: 3 no 3