ilgstošai glabāšanai speciāli sagatavoti pārtikas produkti. Visvairāk izplatītie konservēšanas veidi: pasterizācija, sterilizācija, marinēšana, sālīšana, skābēšana, konservēšana ar cukuru u.c. konservējošām vielām, kaltēšana, kūpināšana, atvēsināšana, sasaldēšana. Konservētiem uzturlīdzekļiem mainās ķīm. sastāvs — sarec olbv., daļēji sašķeļas vit., aiziet bojā fermenti. Salīdzinājumā ar svaigiem uzturlīdzekļiem KONSERVI uzturvērtība ir mazāka. Gaļas un zivju KONSERVI satur gk. olbv., daudz tauku, vārāmā sāls un kairinošu garšvielu. Zivju konservos ir daudz minerālvielu un mikroelementu. Dārzeņu un augļu konservos saglabājas samērā daudz minerālvielu, mikroelementu, nedaudz vit. Visvairāk C vit. un karotīna ir dažādos tomātu KONSERVI, konservētās sarkano piparu pākstīs, pildītajos piparos, dārzeņu un augļu sulās. KONSERVI sterilizē hermētiski noslēgtos traukos. Tā tiek iznīcināti mikroorganismi, kas ir galvenais uzturlīdzekļu bojāšanās cēlonis. Mājas apstākļos nedrīkst sterilizēt gaļu, sēnes, zivis, dārzeņus, kuros maz skābes, jo šo produktu KONSERVI rodas labvēlīga vide botulisma ieros. attīstībai. Sterilizēt drīkst visus augļus un ogas, to sulas, tomātus, kā arī tos dārzeņus, kuros daudz skābes (skābenes, rabarberi, spināti). Dārzeņus, kuros maz skābes (kāposti, gurķi, bietes, burkāni, patisoni, sīpoli) , drīkst sterilizēt tikai tad, ja tiem pievieno skābi. Lielākā daļa mikroorganismu iet bojā skābā vidē. Konservēt var arī marinējot: vājš etiķskābes šķīdums (1—2%) pasargā produktus no bojāšanās, kavē mikroorganismu vairošanos, bet stiprāks (4—6% ) — tos nonāvē. KONSERVI uzglabā vēsās, labi vēdināmās telpās. Sterilizētus KONSERVI var uzglabāt vairākus gadus, zivju KONSERVI (nesterilizētus, hermētiski noslēgtus KONSERVI) — īsu laiku (0—5°). Gaļas, gaļas un dārzeņu, zivju KONSERVI izlietojami kārbas atvēršanas dienā (ledusskapī tos var uzglabāt vairākas dienas). Piena un augļu KONSERVI izlietošanas laiks ilgāks — pat istabas temperatūrā vairākas dienas pēc kārbas atvēršanas. Uzturā nedrīkst lietot KONSERVI, kuriem ir uzpūsti vāki — bombāža. Visbiežāk tā rodas, ja KONSERVI nav hermētiski noslēgti. Pārāk ilgi uzglabājot gaļas un zivju KONSERVI, pat noslēgtos traukos var sākties olbv. šķelšanās, rodas amonjaks, kas deformē kārbas vāku. Bombāža var rasties ari, ja KONSERVI ir skāba reakcija un kārbas iekšpuse nav pareizi pārklāta ar lakas vai alvas aizsargkārtu.