pārtikas produktu konservēšanas metode, pēc kuras produktus karsē temperatūrā, kas nepārsniedz 100°; ieteicis franču biologs L. Pastērs. PASTERIZĀCIJA laikā iet bojā lielākā daļa baktēriju (izņemot baktērijas, kas veido sporas), raugveida un pelējuma sēnes, kā arī sairst fermenti. Izšķir lēno PASTERIZĀCIJA, kad pārtikas produktu karsē 63—65° temperatūrā 30 min., un ātro PASTERIZĀCIJA, kad pārtikas produktu karsē (75—90°) tikai dažas min. PASTERIZĀCIJA maz ietekmē produkta īpašības, bet bakterioloģiski tā nav tik droša kā sterilizācija. Parasti pasterizē pienu, krējumu, augļus, ogas, to sulas un dažādus dzērienus.