var izraisīt pulpīts, periodontīts, žokļa kaula iekaisums, smaganu iekaisums, zobu pārslodze vai nepareizs atsevišķu zobu noslogojums, stipri atsegtas zobu saknes (parodontozes gadījumā), elektrisks pulpas kairinājums (piem., amalgamas plombas tieša saskare ar zelta kroni), zobakmens. ZOBU SĀPES var rasties lidotājiem lielā augstumā, kā arī ūdenslīdējiem un kesona strādniekiem ūdenī, spēji mainoties apkārtējā gaisa spiedienam. Šīs ZOBU SĀPES skar arī veselos zobus, tomēr sāp gk. bojāti zobi (kariesa sākums, pārmaiņas parodontā, kustīgi zobi, zobu ārstēšanā kairināti audi, zobu granulomas, neizšķīlušies zobi, zobu saknes, apslēpti sastrutojumi). Pussadzijuši, līdz galam neizārstēti zoba sastrutojumi var uzliesmot arī augstu kalnos. Saaukstēšanās gadījumā nereti pirms citiem simptomiem rodas nepatīkama sajūta mutē un zobu jutīgums. Pirms gripas, iesnām vai angīnas var būt neiralģiskas sāpes veselos un slimos zobos un atsevišķās žokļa daļās. Ārstē stomatologs pēc ZOBU SĀPES cēloņa noteikšanas. Par pirmo palīdzību ↑ rakstos pulpīts; periodontīts/ smaganu iekaisums. Pret ZOBU SĀPES saaukstēšanās gadījumā palīdz sviedrēšanās — karstas kāju peldes (ūdenī var izšķīdināt sinepju pulveri), plūškoka (pliederu) tēja ar citrona sulu; pēc tam jāatguļas. Ieteicams slimo vaigu turēt karstos tvaikos, sildīt ar solluksa lampu, ar zilās gaismas lampu, ausī iebāzt kampareļļā samitrinātu vati. Profilakse. Regulāri (2 reizes gadā) pārbaudīt zobus, plombēt visus mazos zoba bojājumus, ievērot mutes dobuma higiēnu.