blīvas nogulsnes uz zobiem. Veidojas no ēdiena atliekām, mikroorganismiem, nolobītām pārragota epitēlija šūnām un minerālsāļiem (kalcija karbonāta, kalcija fosfāta), kas atrodas siekalās. ZOBAKMENS nogulsnējas uz zobiem (arī zobu protēzēm) pie smaganu malas, kā arī zem smaganas, visvairāk uz apakšzobiem, priekšzobiem un augšējiem dzerokļiem, jo šo zobu apvidū atrodas siekalu dziedzeru izvadkanāli. Daudz ZOBAKMENS nogulsnējas arī tajā žokļa pusē, ko ēšanā ilgstoši neizmanto sāpoša vai stipri bojāta zoba dēļ. Ja zobus nekopj, ZOBAKMENS var sakrāties un nosegt veselas zobu grupas. ZOBAKMENS krāsa — no dzeltenbaltas vai pelēkas līdz tumši brūnganai (smēķētājiem). ZOBAKMENS visbiežāk mēdz būt pusmūža cilvēkiem, retāk bērniem un jauniešiem. ZOBAKMENS veicina smaganu iekaisuma rašanos, zobu sakņu atsegšanos, kā arī rada mutes smakošanu. ZOBAKMENS veidošanos kavē vienmērīga visu zobu izmantošana, zobu paštīrīšanās ar cietu barību (cieta, nobriedusi maize, burkāns, ābols), kas jālieto vismaz maltītes beigās, regulāra tīrīšana ar suku (1—2 reizes dienā). Dažreiz tomēr ZOBAKMENS nogulsnēšanās ir pastiprināta arī rūpīgi koptiem zobiem. ZOBAKMENS noņem ārsts stomatologs.