akūta cilv. un dzīvn. inf. slimība, kam raksturīga paaugstināta t°, intoksikācija, izsitumi uz ādas, patol. procesi gremošanas orgānos, kaulos un locītavās. Ieros. ir nūjiņveida baktērija (Bact. pseudotuberculosis rodentium pfeifferi), kas izturīga ārējā vidē. Inf. avots — slimie savvaļas dzīvn. (peles, žurkas u.c. grauzēji), mājdzīvnieki (suņi, kaķi, govis, zirgi, vistas, pīles, tītari, baloži u.c), kas ar izkārnījumiem izdala ierosu. Cilv. inficējas ar produktiem vai ūdeni. Inkubācijas periods ir 3—18 dienas. Slimība sākas pēkšņi ar drebuļiem, nespēku, intoksikāciju, paaugstinātu t°. sāpēm locītavās, gremošanas orgānu bojājumu simptomiem — sliktu dūšu, vemšanu, sāpēm vēderā. Pirmajās slimības dienās, retumis vēlāk, parādās "punktveida izsitumi uz ādas (kā skar latiņas gadījumā), bet nekad izsitumu nav sejā. Slimniekiem īpatnējs izskats: sejas, kakla, plaukstu un pēdu āda apsārtusi, reizēm pietūkuši; ir sklerīts, konjunktivīts, apsārtums žāvā. Daļai slimnieku palielināta liesa, aknas; āda un acu cīpslenes kļūst dzeltenas. Dažkārt var būt plaušu karsonis ar asiņainām krēpām, ilgstošs bronhīts, pleirīts. Atveseļošanās periodā t pazeminās pakāpeniski, izzūd izsitumi, lobās āda. Pēc galv. klīn. simptomiem izšķir vairākas PSEIDOTUBERKULOZE formas: skarlatīnai līdzīgo, ikterisko, locītavu, zarnu, tīfam līdzīgo ģeneralizēto un plaušu formu. Slimībai var būt recidīvi, jo antivielas izzūd 5—6 nedēļās. Ārstēšana simptomātiska. Lieto arī levomicetīnu, streptomicīnu. Profilakse. Vispārīgo san. hig. noteikumu ievērošana; grauzēju iznīcināšana.