slimība, kam raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas (retāk gļotādas) izsitumi un nieze.

NĀTRENE var būt akūta un hroniska.
Akūtā NĀTRENE parādās ļoti strauji un ilgst no dažām min. līdz vairākām stundām.
Hron. NĀTRENE ilgst mēnešiem un bieži atkārtojas.

Ja NĀTRENE lokalizējas dziļi zemādā un daļēji arī gļotādā, parasti skarot seju un kaklu, to sauc par Kvinkes tūsku. NĀTRENE ir alerģiskas dabas un rodas sakarā ar pārmaiņām organisma reaktivitātē.

NĀTRENE izraisītāji jeb alergēni var būt ļoti dažādi: medikamenti — antibiotikas, sulfanilamīdi, B grupas vit-i; uzturlīdzekļi — zemenes, olas, vēži, zivis, konservi; inf. perēkļi organismā, sevišķi žults izvadceļos, parazitāras slimības — askaridoze, malārija; ieelpotas vielas — smaržas, odekoloni, ķīm. aerosoli, ziedputekšņi; fizikāli kairinātāji — visbiežāk ultravioletais starojums (piem., saules staru iedarbība) un aukstums; kukaiņu — bišu, lapseņu, sirseņu, blusu, blakšu, odu un dunduru dzēlumi. NĀTRENE attīstībā liela nozīme ir uztraukumam, garīgai pārpūlei, kas aktivē slimības gaitu.

NĀTRENE var būt pavadsimptoms kolagenozei, ļaund. audzējam, cukura diabētam, aknu un nieru slimībām, serumslimībai, siena drudzim.

Ārstēšana ilgstoša. Lieto prethistamīna līdzekļus, efedrīnu, adrenalīnu, hormonu preparātus, kā arī vakcīnas, kas satur ļoti mazas NĀTRENE izraisošo faktoru devas.

Profilakse. Jāvairās no kaitīgiem faktoriem, kā arī laikus jāārstē slimība, kas var izraisīt nātreni.